Viens no valsts simboliem - himna - atskaņojama ar cieņu un nodrošinot svinīgus apstākļus... "Bolero" šonedēļ pēta himnu izcelšanos, vēsturi un šodienu!

Mūsu Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim šogad 11. maijā atzīmēsim 180. gadskārtu. Tikām portālā manabalss.lv turpinās parakstu vākšana, aicinot līdzšinējo himnu mainīt, aizstājot to ar Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule. Pērkons. Daugava" ar Raiņa vārdiem...

Ko par iespējamu himnas maiņu saka Latvijas valsts likumdošana, raidījumā skaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps. Citstarpā viņš atzīmē: "Likumu par valsts himnu likumdošanas procesa ietvaros var mainīt gan Saeima, gan to var ierosināt arī Latvijas tauta, mudinot uz referenduma sarīkošanu." Viņš arī stāsta par citu valstu pieredzi himnas maiņas kontekstā.

Bet Rakstniecības un mūzikas muzeja Pētniecības nodaļas vadītājs Dzintars Gilba uzskaita, cik un kādas himnas Latvijas teritorijā skandētas: ja skaita beidzamās valdības no cara laika, iznāk veselas sešas! Tāpat Dzintars detalizēti atklāj raibo pieredzi ar dažādajām mūsu himnas aranžijām un pārlikumiem, kas nereti izraisījuši gan haosu, gan muzikālas nejēdzības.

Lai no muzikālajām nejēdzībām izvairītos, savulaik pēc maestro Imanta Kokara iniciatīvas izveidota īpaša komisija, kas strādāja pie dažādu Latvijas himnas aranžējumu izveidošanas.

Komisijā darbojās arī diriģents Imants Resnis, kurš sākotnēji bijis stingrās pozīcijās, ka jārespektē Jurjānu Andreja izveidotā versija un nebūt nav nepieciešams "izgudrot velosipēdu no jauna". Uzklausām, kā šajā procesā klājies un cik saviļņojošas emocijas maestro pārņēmušas, pirmo reizi publiski diriģējot Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!".

"Šīs sajūtas neaizmirsīšu nekad... Pirmais emocionālais brīdis paliks atmiņā uz visu mūžu. Šķiet, tas bija 1989. gads, kad Latvijā vēl valdīja padomju vara. Laikam jau Jānis Peters bija panācis, ka Nacionālajā teātrī var notikt 18. novembra atzīmēšana un man tika uzticēts gods diriģēt svinīgo koncertu, kura noslēgumā bija jāspēlē Latvijas himna. Tā bija pirmā reize, kad Latvijā pēc tik daudziem gadiem mūsu himna drīkstēja tikt publiski atskaņota!

Stāvēju pie pults un acis bija pilnas asarām... Skatuvi redzēju kā caur miglu, un atceros tikai Kārļa Sebra monumentālo figūru pašā centrā...

Pēc himnas izskanēšanas zālē valdīja nāvējošs klusums - šķita, tas mirklis ilgst veselu mūžību. Neko labāku nevarēju izdomāt, kā pēc kāda brīža kāpt ārā no orķestra bedres un pie sevis klusītēm noteicu: "Nu, nav taču bēres!" Bet neviens diemžēl tā arī neaplaudēja."

Visbeidzot, muzikologs Boriss Avramecs pēta interesantākās pasaules valstu himnas.