Turpinot sarunu par klavierēm, šoreiz pievēršamies tādiem instrumenta paveidiem kā pašspēlējošās klavieres, kas spēlē pašas, bez pianista, kā arī runājam par elektriskajām, elektroniskajām un digitālajām klavierēm, kas nebūt nav viens un tas pats.

Atcerēsimies laikus, kad Latvijā darbojās mūzikas instrumentu fabrika "Rīga" un Rīgas pianīns bija vai katrā otrajā mājā, kur kāds no ģimenes locekļiem mācījās mūziku. Kopā ar Rakstniecības un Mūzikas muzeja bijušo vadošo speciālistu Elmāru Zemoviču pētām, kādi bija fabrikas "Rīga" instrumenti, bet padomu, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties sev klavieres, jautājam klavieru tehniķim Jānim Kalniņam un pianistam Ventim Zilbertam, kurš reiz izmēģinājis spēkus arī klavieru tirgotāja lomā...

Bet sākam ar klavierēm, kuras spēlē pašas... Izrādās, ka pirmās ziņas par mehāniskajām mūzikas atskaņošanas ierīcēm atrodamas jau XVI gadsimtā. Sākumā šīs dārgās rotaļlietas bija liels luksusa priekšmets un pieejamas tikai turīgiem ļaudīm.

Pakāpeniski attīstoties rūpniecībai, mehāniskās klavieres un muzikālās lādītes kļuva par gluži pierastu lietu gan pilsētu, gan namu interjerā.

Kā tās radās un kādam nolūkam bija domātas, zina stāstīt Elmārs Zemovičs. Viņš arī vēsta par tiem neredzamajiem pianistiem, kuri piešķir balsi šīm savdabīgajām klavierēm.

Sarunas gaitā nonākam līdz elektriskajiem instrumentiem, kurus nevajadzētu jaukt ar elektroniskajiem, un vēl jo vairāk – ar digitālajiem. Elektriskās klavieres ir elektromehānisks mūzikas instruments, kura skaņa rodas tāpat kā klavierēm – ar āmuriņu uzsitot pa stīgu. Šī skaņa ar īpaša skaņas noņēmēja palīdzību, tiek transformēta elektriskos signālos, līdzīgi kā elektriskai ģitārai: ir stīgas, mehāniski, ar pirkstu vai mediatora palīdzību dabūta skaņa, bet šīs skaņas vibrāciju vilnis, izejot cauri elektromagnētiskajam laukam, rada no akustiskā instrumenta tembrāli atšķirīgu skaņu. Tādējādi elektriskās klavieres nekļuva vienkārši par portatīvām klavierēm, pie kurām var pieslēgt pastiprinātāju, bet ieguva savu muzikālo identitāti.

Pirmās elektriskās klavieres tika izgudrotas 20. gadsimta 20. gadu beigās, un vienas no pirmajām bija elektriskais flīģelis Neo Behštein.

Elektrisko klavieru popularitāte pieauga 20. gadsimta vidū, kad sākās popmūzikas ēra. Taču jau 70. gadu beigās elektriskās klavieres izkonkurēja elektroniskie instrumenti.

Atšķirībā no elektriskajām klavierēm, elektronisko klavieru skaņas radīšanai nav vajadzīgas nedz stīgas, nedz āmuriņi. Tembru, kas atdarina akustiskās klavieres, šeit iegūst ar analogo shēmu palīdzību. Pirmās elektroniskās klavieres tika radītas 70. gados. Pirmo elektronisko klavieru ražošanas līdere bija Itālija, līdz tai konkurences cīņu pieteica Japāna.

Savukārt Amerikas zīmolu elektroniskās klavieres plaši pielietoja grupa Genesis, Deep Purple, Eltons Džons un daudzi citi, viņu vidū – arī Riks Veikmans.

Pie elektroniskajām klavierēm pieder arī analogās sistēmas sintezatori, par kuru iespējām raidījumā plašāk stāsta komponists un Latvijas Radio skaņu režisors Ģirts Bišs.

Bet pianistam Ventim Zilbertam pēdējos gados daudz biežāk iznācis muzicēt uz Stainway& Sons instrumentiem, no kuriem vairāki koncertflīģeļi, kas atrodas Latvijā, ir Venta Zilberta personiski izmeklēti šo klavieru fabrikā Hamburgā. Tāpēc Venti Zilbertu uzrunājam kā klavieru ekspertu arī "Bolero" un jautājam, kādi kritēriji būtu jāņem vērā, ja vēlamies iegādāties klavieres savām vajadzībām...

Kas tad īsti ir digitālās klavieres, kuras tik ļoti tiek reklamētas kā ideāls instruments mājās, skolās vai baznīcās? Digitālās klavieres ir instruments, kas imitē akustisko klavieru piesitienu un skaņu. Tām ir pilna apjoma klaviatūra, tātad – 88 baltie taustiņi, tās ir viegli pārvietojamas un nekad nav jāuzskaņo. Atšķirībā no sintezatoriem, kuriem mēdz būt daudz mazāk taustiņu, kas mūzikas skolas bērniem liedz izpildīt vairums klasiskās mūzikas skaņdarbu, digitālās klavieres ļauj spēlēt visus skaņdarbus, kur tiek izmantota visa klaviatūra. Izklausās skaisti, un arī video demonstrējumos ļoti kārdinoši. Tāpēc, pirms iegādāties šo instrumentu savām un savu bērnu vajadzībām, noskaidrojam vēl viena erudīta klavieru eksperta - klavieru tehniķa Jāņa Kalniņa viedokli.