Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Par godu jubilejai Etnovēstīs tiekamies ar Rīgas Danču kluba vadītāju, dejotāju un deju organizatoru Valdi Putniņu un muzikantu un dejotāju Jāni Zemgu Jātnieku. Rīgas Danču klubs savu 35. jubileju atzīmēs 3. martā Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” – gaidāma „Kadriļu balle”, pēc kuras sekos Danču vakars.

Iveta Apkalna, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija" un diriģents Māris Sirmais koncertzāles piecu gadu jubilejas koncertu sērijā piedāvās ilgi lolotu, unikālu un stilistiski daudzveidīgu koncertprogrammu ar angļu, šveiciešu un franču komponistu mūzikas šedevriem ērģelēm un jauktajam korim. Sarunā ar Ivetu Apkalnu par viņas koncertiem pilno pavasari, ērģelnieka ikdienu, repertuāru, kā arī citiem šogad plānotajiem muzikālajiem notikumiem Jūrmalā un Rēzeknē.

 

 

 

 

Ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem — flautisti Egiju Sproģi, pianisti Evelīnu Jēkabsoni un fagotistu Raimondu Gulbi pārrunājam koncertprogrammu klavieru sekstetam "No Parīzes līdz Berlīnei".

Par godu jubilejai Etnovēstīs tiekamies ar Rīgas Danču kluba vadītāju, dejotāju un deju organizatoru Valdi Putniņu un muzikantu un dejotāju Jāni Zemgu Jātnieku. Rīgas Danču klubs savu 35. jubileju atzīmēs 3. martā Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” – gaidāma „Kadriļu balle”, pēc kuras sekos Danču vakars.

Ievas Strukas viesis "Šņorbēniņos" – Rihards Zelezņevs. Latvijas Leļļu teātra aktieris viņš ir kopš 2019.gada un "Spēlmaņu nakts" balvu kā Gada jaunais mākslinieks ieguvis jau savā pirmajā darba sezonā. Līdz šim nozīmīgākais un nopietnākais Riharda darbs, kurā lietā likta arī viņa muzikalitāte, ir galvenā loma Valtera Sīļa iestudējumā "Sibīrijas haiku", kas veidots papīra animācijas tehnikā. Tā pirmizrāde notika 12. janvārī. Bet desmit dienas vēlāk ceļu pie skatītājiem uzsāka daudzsēriju filma "Pansija pilī", veidota pēc tāda paša nosaukuma Anšlava Eglīša romāna motīviem. Rihards Zelezņevs šai filmā – Anšlava lomā.

Darja Smirnova (vijole), Diāna Zandberga (klavieres), kamerorķestris "Sinfonia Concertante" un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics koncertā "Mākoņi un upes. Selgas Mences meistari un mācekļi" Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, 2023.

"Orfeja auss" muzikālajā pielikumā klausāmies Ghost Train Orchestra un Kronos Quartet albumā "Dziesmas un simfonijas: Mūndoga mūzika" / Songs and Symphoniques: The Music of Moondog (Cantaloupe, 2023).

Anna Prohāska (soprāns), Amsterdamas Karaliskais Concertgebouw orķestris un diriģents Ivāns Fišers koncertā "Mūzikas vēsture no Concertgebouw" Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw zālē, 2023
Antonīns Dvoržāks (1841–1904) Slāvu deja nr. 1 Simažorā op. 72
Bēla Bartoks (1881–1945) Intermezzo interrotto no Koncerta orķestrim
Jūliuss Rentgens (1855–1932) II daļa Con moto e con delicatezza no Symphonietta humoristica
Rihards Štrauss (1864–1949) "Es vēlējos Tev puķu pušķi siet" no cikla "Sešas dziesmas" op. 68
Korneliss Dopers (1870–1939) II daļa "Humoreska" no Septītās simfonijas "Dienvidu jūra" (Zuiderzee)
Klods Debisī (1862–1918) Danse profane
Alfonss Dīpenbroks (1862–1921) Clair de lune no cikla "Piecas melodijas"
Sezārs Franks (1822–1890) "Erota dārzi" no simfoniskās poēmas "Psīhe"
Gustavs Mālers (1860–1911) Blumine
Antons Brukners (1824–1896) III daļa Skerco no "Nulles simfonijas"
Bernards Svērss (1854–1924) II daļa no mūzikas lugai "Heisbrehts no Amstelas" (Gijsbrecht van Aemstel)
Pēteris Čaikovskis (1840–1893) "Trepaks" no baleta "Riekstkodis"
Johans Vāhenārs (1862–1941) IV daļa Allegro marciale no Sinfonietta op. 32
Maksis Rēgers (1873–1916) "Marijas šūpuļdziesma"
Moriss Ravels (1875–1937) "Burvju flauta" no vokālā cikla "Šeherezade"
Villems Peipers (1894–1947) Molto tranquillo un Allegro assai no svītas "Sešas simfoniskas epigrammas"
Igors Stravinskis (1882–1971) Scherzo a la Russe

Pēc E. T. A. Hofmaņa noveles, radiokompozīcijas autore Olga Pētersone, lasa Rihards Kalvāns

Par godu jubilejai Etnovēstīs tiekamies ar Rīgas Danču kluba vadītāju, dejotāju un deju organizatoru Valdi Putniņu un muzikantu un dejotāju Jāni Zemgu Jātnieku. Rīgas Danču klubs savu 35. jubileju atzīmēs 3. martā Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” – gaidāma „Kadriļu balle”, pēc kuras sekos Danču vakars.

Atklāta izstāde "Skārienjūtīgs". Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstādes grafiskā zīme ir pirksta nospieduma līnijas, kas simbolizē mākslinieku un rotas nēsātāja pieskārienu rotai, kas ir ļoti personisks. Vienlaikus – izstāde mums ļauj būt tā lieciniekiem. Kā veidojusies izstādes iecere? Par to Rotu mākslas biedrību saruna ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāju Inesi Baranovsku, rotu mākslinieci un vienu no izstādes kuratorēm Gintu Grūbi un rotu mākslinieku Māri Šustiņu.