Pūpulsvētdienas rītā ar pianistu Reini Zariņu runājam par Pūpolsvētdienas un Palmu svētdienas arhetipiem, par Reiņa jauno programmu "Gaismas svētceļnieki", noskaidrojam, kādi ir pianista iespaidi pēc koncerta Eiropas kultūras galavsapilsētā Timišoarā, ieskicējam gaidāmo uzstāšanos Lietuvā un Tumes kultūras namā, kā arī uzzinām, kādas atziņas Reinis guvis LNSO un Tarmo Peltokoski koncertā.

Pūpolsvētdienas rītā dodamies uz Latgali, lai iepazītu Balvu novadā dzīvojošo Slišānu ģimeni: Kati, Domeniku, Jēkabu, Helēnu un Miķeli, kā arī viņu māmiņu Ligitu Spridzāni un tēti Andri Slišānu. Runājam par dzimtas spēku un karikatūru zīmēšanu, oriģinālmūzikas sacerēšanu un kādu ļoti aktīvu "Upīti"... Noskaidrojam, kuram reiz nācies dejot zeķēs, un uzzinām, ka akordeonu var spēlēt ar vienu roku, bet latgaliski kovārni sauc par čāgu. 

Mārtiņa Lutera, Paula Fleminga, Johanna Krīgera korāļi un J. S. Baha kantātes "Mans Kungs ir mana stiprā pils" BWV 80, "Visos manos darbos" BWV 97, "Lai Dievu visi teic" BWV 192 Fribūras Garīgās mūzikas festivālā, 2022
Ungārijas Radio koris, orķestris un solisti Erika Bosgrāfa (blokflauta, diriģents) vadībā Budapeštas Sv. Mateja baznīcā programmā Anno Sacri, 2022
Kristofs Graupners Sinfonia Famažorā GWV 571
Georgs Fīlips Tēlemanis Koncerts blokflautai Domažorā TWV 51:C1
Johans Sebastiāns Bahs kantāte "Gods Dievam augstībā" BWV 191

Orests Silabriedis kopā ar dziedātāju Ilzi Grēveli-Skaraini un vijolnieku Konstantīnu Paturski dažādās interpretācijās klausās Johana Sebastiāna Baha "Mateja pasijas" soprāna āriju "Blute nur", kā arī vērtē mūzikas izdevniecības Aparte tikko klajā laisto tvartu De profundis, kurā Johana Sebastiāna Baha, Albana Berga, Kšištofa Penderecka un Arnolda Šēnberga vokālo un instrumentālo mūziku kopā ar instrumentu grupu ieskaņojuši dziedātāji Sāra Traubela un Andreass Šolls. 

Klāt kārtējais mūzikas notikumu apskats — raidījums "Post factum"! Šajā reizē par 19. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vērienīgi svinēto Jāzepa dienu, veltījumu Jāzepam Vītolam, kurā piedalījās virkne jaunu un jau pieredzējušu solistu, kā arī Mūzikas akadēmijas jauktais koris un orķestris Andra Vecumnieka un Māra Sirmā vadībā un kurā līdz ar vecmeistara mūziku skanēja četri jaundarbi — Ernesta Mediņa, Aleksandra Avrameca, Gaita Jāņa Pujāta un Leonardo Rosi opusi, kā arī par diviem festivāla "Baltijas Mūzikas dienas 2023" koncertiem: Normunda Šnē vadītā kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" programmu "Spark" 24. martā Lielajā ģildē, kurā solists bija sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, kā arī kamermūzikas koncertu "Three" 26. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, kurā piedalījās pa ansamblim no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas un kas patiesībā izvērtās par trim savrupiem koncertiem "trīs vienā" jeb, kā minēja festivāla saimnieks Rolands Kronlaks, par festivālu festivālā. Eksperti: muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un flautists, orķestra "Rīga", kā arī dažādu kameransambļu mūziķis Andis Klučnieks.

Ar Lietuvas Radio "Klasika" starpniecību pievienojamies 2023. gada Eiroradio Klusās nedēļas koncertu sērijai. Koncerts norisinās netradicionālā, bet ļoti īpašā vietā Viļņā, proti, bijušajā Lukišķu cietuma telpās. Pavisam nesen cietuma telpas sāka tikt izmantotas kā dažādu mākslas projektu norises vieta. Šovakar īpašais LRT "Klasika" tiešraides koncerts Pūpolsvētdienā tiek pārraidīts klausītājiem un skatītājiem Eiropā no Svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīcas, kas atrodas bijušā cietuma teritorijā un ir arī izcila mūzikas norises vieta, ar īpašu garīgās mūzikas programmu. Tā veltīta šai dzīves jēgas pārdomu dienai, ko izpilda vokālais ansamblis "Duodeco". "No tumsas uz gaismu: šis ir cilvēka ceļojums uz apsolīto zemi cauri tuksnesim," programmas ideju raksturo "Duodeco" mākslinieciskais vadītājs Povils Vanžodis.

Astoņpadsmitā kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” sezona zem saukļa “Vienā taktī” apkopojusi sešus, hrestomātiskus un žanra attīstību formējušus mūziklus. Kopā ar lektorēm Martu Elīnu Martinsoni un Ditu Stalovsku, kā arī kuratori Daci Čauri aplūkojam lektorijā iekļautās filmas, sākot šo ceļojumu 1939. gadā, kad uz ekrāniem iznāca pasaulslavenais “Oza zemes burvis”, nonākot līdz pat 90. gadu vidum, kad tapa kulta filma “Rokija Horora šausmu šovs”.

Pūpolsvētdienas rītā dodamies uz Latgali, lai iepazītu Balvu novadā dzīvojošo Slišānu ģimeni: Kati, Domeniku, Jēkabu, Helēnu un Miķeli, kā arī viņu māmiņu Ligitu Spridzāni un tēti Andri Slišānu. Runājam par dzimtas spēku un karikatūru zīmēšanu, oriģinālmūzikas sacerēšanu un kādu ļoti aktīvu "Upīti"... Noskaidrojam, kuram reiz nācies dejot zeķēs, un uzzinām, ka akordeonu var spēlēt ar vienu roku, bet latgaliski kovārni sauc par čāgu. 

Šajā raidījumā pievēršamies tematam par konkursiem jaunajiem džeza mūziķiem, kas vēl mācās vidusskolā. Marta vidū norisinājās mūzikas skolu, vidusskolu un interešu izglītības centru solistu, instrumentālo un vokāli instrumentālo ansambļu konkurss "Ventspils Groove 2023", kuru pārspriežam ar konkursa žūrijas locekļiem - dziedātāju Beāti Zviedri un JVLMA profesoru, Džeza mūzikas katedras vadītāju Indriķi Veitneru. Bet par konkursu “Guoyu pa JAZZ” stāsta dziedātājs un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas Džeza nodaļas vadītājs Kārlis Mangulsons. 

Šoreiz uzmanību veltām alternatīvajai kantrimūzikai, kas ierakstīta 20. gadsimta otrajā pusē līdz pat mūsdienām. Cēloņi un likumsakarības mūsdienu Amerikā, tiekšanās pēc savas patiesības. Tuksneša stāsti un Nešvilas numuru sistēma... Tāda ir šīsnedēļas stunda kopā ar Rūdolfu Dankfeldu!

Veltījums trompetistam Tomāšam Stanko (1942-1918) EFG Londonas džeza festivālā, 2022
Solisti Emma Rawicz (saksofons), Avishai Cohen (trompete), Alice Zawadski (vokāls), Marcin Wasilewski Trio, BBC Concert Orchestra, diriģents Toms Ričardss

Par savu jaunāko grāmatu "Sapnis par sargeņģeli" stāsta Maija Migla-Streiča, savukārt par savu trešo grāmatu, kuras nosaukums ir "Viņi. Atkal ceļā" - Anna Velēda Žīgure. 

Pūpolsvētdienas rītā dodamies uz Latgali, lai iepazītu Balvu novadā dzīvojošo Slišānu ģimeni: Kati, Domeniku, Jēkabu, Helēnu un Miķeli, kā arī viņu māmiņu Ligitu Spridzāni un tēti Andri Slišānu. Runājam par dzimtas spēku un karikatūru zīmēšanu, oriģinālmūzikas sacerēšanu un kādu ļoti aktīvu "Upīti"... Noskaidrojam, kuram reiz nācies dejot zeķēs, un uzzinām, ka akordeonu var spēlēt ar vienu roku, bet latgaliski kovārni sauc par čāgu. 

Orests Silabriedis kopā ar dziedātāju Ilzi Grēveli-Skaraini un vijolnieku Konstantīnu Paturski dažādās interpretācijās klausās Johana Sebastiāna Baha "Mateja pasijas" soprāna āriju "Blute nur", kā arī vērtē mūzikas izdevniecības Aparte tikko klajā laisto tvartu De profundis, kurā Johana Sebastiāna Baha, Albana Berga, Kšištofa Penderecka un Arnolda Šēnberga vokālo un instrumentālo mūziku kopā ar instrumentu grupu ieskaņojuši dziedātāji Sāra Traubela un Andreass Šolls. 

Ja šis vīrs būtu izvēlējies spēlēt sitamos instrumentus, tad droši mēs šodien pazītu labāko džeza bundzinieku vārdā Džimijs Smits – tik fantastiska bija viņa koordinācija. Bet viņš bērnībā izvēlējās spēlēt klavieres, un šodien mēs atceramies Džimiju Smitu kā visu laiku izcilāko Hamonda ērģeļu spēles meistaru.