Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Par 8. jūlijā LU Lielajā Aulā gaidāmo Ziemeļindijas klasiskās mūzikas koncertu “Ceļojums skaņas dziļumos” stāsta LU Starptautiskā Indijas studijas institūta (SISI) pasniedzējs, Indijas mūzikas pētnieks un sārodists Sergejs Ancupovs

Atceroties džeza vijolnieku Stefanu Grapelli

"Svētpavasara" mēģinājumos jūtama spriedze, Stravinskis šaubās par Ņižinska horeogrāfiju. Vēlreiz ielūkojamies "Svētpavasara" pirmizrādē, šoreiz no žurnālistes Elīzas Milleres skatu punkta. Dažas dienas pēc pirmizrādes Stravinskis saslimst ar vēdertīfu un nonāk slimnīcā, kur spiests pavadīt sešas nedēļas. Ņižinskis pamet Djagiļeva trupu un apprec jaunu ungāru aristokrāti, bet pamazām viņu pārņem garīga slimība. Stravinskis satiekas ar Koko Šaneli, kura kļūst par Ballet Russes patronesi. Igors Stravinskis: "Uzskatu, ka mūzika principā nav spējīga neko izteikt. Ne sajūtas, ne attieksmi, ne psiholoģisko stāvokli vai kādu dabas fenomenu. Lietu izpausme nekad nav bijusi mūzikai raksturīga īpašība." Elīza Millere par "Svētpavasara" pirmizrādi: "Daži kritiķi izrādi norakstīja bez žēlastības, saucot to par pavasara slaktiņu. Viens žurnālists rakstīja, ka balets vairāk līdzinājās lēkājošu roņu trikiem karnevālā. Kokto to nodēvēja par "organizētu haosu", bet Debisī izteicās atzinīgi, – viņaprāt, tā bija dzīvnieciska mūzika ar visām modernajām ērtībām, piebilstot, ka: "Stravinskis ir kā mežonis, kurš valkā dīvainas kaklasaites un skūpsta dāmām rokas, vienlaikus kāpjot viņām uz kājām." 

Jūnija beigās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā otrajam pilnvaru termiņam ievēlēts līdzšinējais rektors profesors Guntars Prānis. "Klasikā" ar viņu tikāmies, lai runātu par augstskolā piecos gados padarīto un nākamajos iecerēto, kā arī aicinot uz Schola Cantorum Riga koncertu, kas Senās mūzikas festivālā Rīgas Domā skanēs 8. jūlija vakarā.

Tiešraidē no Dainu kalna un Dziesmu dārza Turaidas muzejrezervātā - Starptautiskā folkloras festivāla Baltica atklāšanas koncerts "Spēlē šādu vakariņu".

7. jūlijā 100. gadskārta aprit Maiguram Andermanim (1922-2011) - vienam Latvijas Nacionālās operas vadošajiem solistiem no 1956. līdz 1986. gadam, kura lomu skaits mērāms sešos desmitos. Viņam veltītajā raidījumā - fragmenti no Ilonas Brūveres dokumentālās filmas par Maiguru Andermani, nelieli izvilkumi no Ināras Ancānes dažādu laiku intervijām, kā arī arī basa Kārļa Miesnieka atmiņu etīdes.

Koncertā Igaunijas Radio 1. studijā, 2021

Atceroties džeza vijolnieku Stefanu Grapelli