Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Gandrīz katrā nedēļas nogalē, kad liela daļa ļaužu dodas vai nu uz laukiem, vai pie ledusskapja un televizora, lai atgūtu spēkus pēc vairāk vai mazāk veiksmīgi aizvadītas darba nedēļas, visā pasaulē ir apmēram tūkstotis, reizēm krietni vairāk cilvēku, kas izmanto šo brīdi neredzamām sacensībām. Šīs sacensības nav iespējams aplūkot televizora ekrānā, jo tur pārāk daudz ko redzēt nav. Tās nav pieejamas vērošanai kādā stadionā, jo runa ir par radioamatieru sacensībām.

Vasaras nogalē klajā nākušās Indras Čeksteres grāmatas "100 vainagi Latvijai" sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainagu vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet darba apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, kurzemnieku, zemgaliešu un latgaliešu stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

Ieraksti no Broka Bentona albuma Rainy Night in Georgia (1970)

No 1. līdz 8. oktobrim gaidāms jau trīspadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”, kas arī šogad skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu retrospektīvu. Festivāla fokusā būs vairākas neparastas un provokatīvas norises, kas atbilst 13. – velna duča – festivāla norises gadam.

“Desafinado”, “Manha Da Carnaval”, “One Note Samba”, “Agua De Beber” – šīs un vēl citas leģendāras kompozīcijas izskanēs Riodežaneiro džeza mūzikas vakarā 1. oktobrī Dzintaru koncertzālē, kur Latvijas Radio bigbends uzstāsies kopā ar vienu no pasaules vadošajiem bigbendu diriģentiem, zviedru komponistu Matu Holmkvistu, Brazīlijas labāko bundzinieku Kiko Freitas un uzlecošo džeza zvaigzni, kolumbiešu pianistu Hesus Molina. Pa ceļam ar Klasiku sazināmies ar Latvijas Radio bigbenda vadītāju Kārli Vanagu.

Vasaras nogalē klajā nākušās Indras Čeksteres grāmatas "100 vainagi Latvijai" sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainagu vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet darba apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, kurzemnieku, zemgaliešu un latgaliešu stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

"Aktierim, kurš par savu uzdevumu un prieka avotu izraudzījies spēju no lomas uz lomu būt dažādam, ir gandrīz vai jākultivē un jāakcentē sava pelēcība, nekādība, nulles sajūta sevī, lai ar to tad varētu doties jebkurā virzienā", – tā sarunā ar teātra zinātnieci Ievu Struku saka Kaspars Znotiņš, viņš arī Imants Ziedonis un Pēteris Pētersons uz Jaunā Rīgas teātra skatuves un Anšlavs Eglītis šovasar Sanfrancisko Jaunajā teātrī.

Pianistes Artas Arnicānes apaļajā dzimšanas dienā veram vaļā jaunu albumu – „Fairytale” (2022, Prima Classic) ar šveiciešu komponista Paula Juona un latviešu skaņraža Jāņa Ķepīša mūziku čellam un klavierēm, kurā Arta muzicē kopā ar savu vīru čellistu Florianu Arnicānu. Ar Artu Arnicāni tiekamies izvērstā sarunā par jauno albumu, par šī gada muzikālajām virsotnēm un māksliniecei tik īpašo ģimenes lomu.

 

 

 

Ieraksti no Broka Bentona albuma Rainy Night in Georgia (1970)

Vasaras nogalē klajā nākušās Indras Čeksteres grāmatas "100 vainagi Latvijai" sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainagu vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet darba apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, kurzemnieku, zemgaliešu un latgaliešu stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

Pilsētplānošana savā veidā nozīmē dizainu attālinātā Zoom formātā – mēs uztveram atsevišķu ēku arhitektūru, varbūt to kontekstu ar pārējo apbūvi, taču, paši to nemanot, pārvietojamies pa takām, kuras mums nosprauduši pilsētplānotāji. Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” septītā, noslēdzošā izstāde “No Lielrīgas līdz Pierīgai”. Izstāžu cikls tika sagatavots no muzeja oriģinālajiem karšu krājumiem un vēstīja par Rīgas attīstības idejām, tostarp nerealizētajām, aptuveni simt gadu garumā – no 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm līdz mūsu dienām.