"Arī rudenī latvieši labības pļaujas beigās vienmēr pina vārpu vainagus un nesa mājās saimniecei. Vārpu vainags tika pakārts virs galda vai arī goda vietā. Bet pēc tam graudus izberza un atkal izmantoja sējai vai arī samala svētībai. Tātad vārpu vainags arī piederas šai tradīcijai," saka entogrāfe Indra Čekstere.

Ar folkloras kopas “Senleja” uzstāšanos kultūras centrā “Siguldas Devons” aizvadīti viņas grāmatas “100 vainagi Latvijai” atvēršanas svētki. Vasaras nogalē klajā nākušās grāmatas sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainagu vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet tās apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, kurzemnieku, zemgaliešu un latgaliešu stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

Par grāmatas tapšanu, kā arī par vainagu vīšanu citās gadskārtās raidījumā Etnovēstis uz sarunu aicinājām darba autori – etnogrāfi, vides gidi, kultūrvides pētnieci, Siguldas folkloras kopas “Senleja” dalībnieci Indru Čeksteri. Viņai piešķirta arī folkloras balva “Austras koks” par mūža ieguldījumu etnogrāfijā.

Bet, ja reiz par balvām, – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) līdz 3. oktobrim pieņem pieteikumus Tradicionālās kultūras izcilības balvai folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem. Plašāka informācija par pieteikšanos pieejama LNKC mājas lapā. Par to vairāk Etnovēstīm stāsta folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza.