Nākamnedēļ "Klasikā" skanēs raidījums "Mērnieku laiki. Par kultūru pirms vēlēšanām", kad varēsim uzzināt kultūras organizatoru ekspertu viedokļus, tāpat tiks uzklausītas arī patērētāju domas un izskanēs arī viedokļi no tautas. Bet jau šobrīd piedāvājam sarunas, kas tapušas Limbažos un Jūrmalā, kurās, metot skatu vēsturē un labi pārzinot tradīcijas, var izprast, kādas ir arī šībrīža vajadzības un vēlmes.

Meistarīgā špagata demonstrētāja Grēta vispirms iemācījās dziedāt, un tikai tad - runāt. Ernests ir piedalījies multiplikācijas filmas "Grinčs" latviešu versijas ieskaņošanā. Kādreizējais dzeguzēns Mārtiņš bērnībā visus klaviergabalus iemācījās pēc dzirdes. Bet Dita joprojām var runāt kā īsten' kurzemniec'!

Eliso Virsaladze (klavieres) P. Čaikovska Maskavas konservatorijas Lielajā zālē, 2019
R. Šūmanis Intermezzi op. 4 un cikls "Dāvidbrālības dejas" op. 6
Alesandro Milani (vijole), Luka Ranjēri (alts), RAI Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Roberts Trevinjo Turīnā, 2020
V.A. Mocats Koncertsimfonija Mibemolmažorā KV 364
F. Mendelszons Piektā simfonija reminorā op. 107 ("Reformācijas")

Orests Silabriedis kopā ar vijolnieci Agnesi Kanniņu un dziedātāju Ralfu Šmīdbergu dažādās interpretācijās klausās Arnolda Šēnberga dziesmu Die Aufgeregten no cikla "Sešas dziesmas" op. 3 un vērtē skaņu ierakstu nama Chandos paspārnē nesen klajā nākušo tvartu Verklärte Nacht ar Franča Lehāra, Oskara Frīda, Arnolda Šēnberga un Ēriha Volfganga Korngolda mūziku Kristīnes Raisas (Rice, soprāns), Stjuarta Skeltona (Skelton, tenors), BBC simfoniskā orķestra un diriģenta Edvarda Gārdnera (Gardner) ieskaņojumā.

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tapušajā raidījumā Post factum jau atkal diskutējam un sarunājamies par aizvadītājā nedēļā izskanējušiem koncertiem. Šoreiz mūsu uzmanība trim orķestru koncertiem: LNSO sezonas noslēguma koncertam ar diriģentu Vladimiru Fedosējevu un pianistu Georgiju Osokinu, kur skan Ludviga van Bēthovena 4. Koncerts klavierēm un orķestrim un Franča Šūberta 10. Simfonija Domažorā; Sinfonietta Rīga 15. sezonas noslēguma koncertam ar diriģentu Normundu Šnē un sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu, kurā izskan Jāņa Petraškeviča jaundarbs Kamersimfonija 34 instrumentiem un solo perkusijām Echoing Distances, Igora Stravinska Koncerts Mibemolmažorā “Dambārtonas ozoli” un Roberta Šūmaņa 2. Simfonija Domažorā; Kremerata Lettonica un Gidona Krēmera koncertam Rīgas Vāgnera namā, kas veltīts Riharda Vāgnera 208. dzimšanas dienai un Latvijas un Vācijas diplomātiskajām attiecībām – 100. Šī koncerta programmā Pītera Morisona „Beigu gaišā elpa, jel kavējies mūžam”, Oli Mustonena “Nonets Nr.2”, Kristapa Pētersona „Mūzika lielam ansamblim’ (pirmatskaņojums ar Elīnu Endzeli), Riharda Vāgnera / Sebastiana Gurtlera Ievads no operas "Tristans un Izolde”, Georga Pelēča „Peoniju deja” un Jozefa Lannera Die Werber. Par pieredzi, klausoties šos koncertus, sarunāsimies ar koncertzāles „Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču un mūziķi (ar labu orķestra muzicēšanas pieredzi) un diriģentu Artūru Gaili.

 

Jūlijam Maderniekam pieder vārdi: "Viegli izrunāt vārdu "stils", bet viņu radīt – mūža darbs." Novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem – šodien vērtējot. "Raksta rotnieks", "zīmējuma zintnieks" un "spilgts īpatnis" – laikabiedru skatījumā. Jūlijs Madernieks (1870-1955) pavēris ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī būdams talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis. Pašlaik Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir vērojama izstāde "Madernieka stils", kurā izstādes radošā komanda atklāj meistara universālo radošās darbības diapazonu un bagātīgo mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, iepazīstinot ar Madernieka ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem. Paralēli izstādei tapis bagātīgi ilustrēts rakstu krājums, kurā Latvijas vadošie mākslas un dizaina teorētiķi padziļināti iepazīstina ar meistara radošo devumu. Par to plašāk stāstīs viena no krājuma sastādītjām - Inese Baranovska. Savukārt ciklā "Lasītāji vērtē" aplūkosim Lauras Vinogradovas grāmatu "Upe".

Šonedēļ "Piejūras klimatā" atzīmēsim 25 gadus, kopš uz ekrāniem iznāca Denija Boila filma “Vilcienvakte”. Pievērsīsimies kādam seriālu jaunumam, kur arīdzan titullomā redzams Jūens Makgregors. Leģendārā “Vilcienvakte” un nupat kā Netflix platformā iznākušais seriāls “Halstons” iezīmē gadsimta ceturksni, kurā Makgregors apliecinājis sevi kā viens no spilgtākajiem Britu salu aktieriem. Par to, kas bija Rojs Halstons, un kā mode jūtas seriālos, plašāk stāstīs modes mākslinieks Bruno Birmanis.

 

Meistarīgā špagata demonstrētāja Grēta vispirms iemācījās dziedāt, un tikai tad - runāt. Ernests ir piedalījies multiplikācijas filmas "Grinčs" latviešu versijas ieskaņošanā. Kādreizējais dzeguzēns Mārtiņš bērnībā visus klaviergabalus iemācījās pēc dzirdes. Bet Dita joprojām var runāt kā īsten' kurzemniec'!

Autore Anete Ašmane

Maksa Rihtera “Mazie rekviēmi”. Atgriešanās bērnībā – spāņu 70-o gadu dziedonis Rafaels. Holandieši dzied angliski – Danijs Vera un Dankans Lorenss. Ņūorleānas brīnums – RISING APPALACHIA.

Jazz Baltica 2020
Max Mutzke & Friends
Kristallen (Nils Landgren, sax, Jan Lundgren, piano)

Jūlijam Maderniekam pieder vārdi: "Viegli izrunāt vārdu "stils", bet viņu radīt – mūža darbs." Novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem – šodien vērtējot. "Raksta rotnieks", "zīmējuma zintnieks" un "spilgts īpatnis" – laikabiedru skatījumā. Jūlijs Madernieks (1870-1955) pavēris ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī būdams talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis. Pašlaik Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir vērojama izstāde "Madernieka stils", kurā izstādes radošā komanda atklāj meistara universālo radošās darbības diapazonu un bagātīgo mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, iepazīstinot ar Madernieka ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem. Paralēli izstādei tapis bagātīgi ilustrēts rakstu krājums, kurā Latvijas vadošie mākslas un dizaina teorētiķi padziļināti iepazīstina ar meistara radošo devumu. Par to plašāk stāstīs viena no krājuma sastādītjām - Inese Baranovska. Savukārt ciklā "Lasītāji vērtē" aplūkosim Lauras Vinogradovas grāmatu "Upe".

Meistarīgā špagata demonstrētāja Grēta vispirms iemācījās dziedāt, un tikai tad - runāt. Ernests ir piedalījies multiplikācijas filmas "Grinčs" latviešu versijas ieskaņošanā. Kādreizējais dzeguzēns Mārtiņš bērnībā visus klaviergabalus iemācījās pēc dzirdes. Bet Dita joprojām var runāt kā īsten' kurzemniec'!

Orests Silabriedis kopā ar vijolnieci Agnesi Kanniņu un dziedātāju Ralfu Šmīdbergu dažādās interpretācijās klausās Arnolda Šēnberga dziesmu Die Aufgeregten no cikla "Sešas dziesmas" op. 3 un vērtē skaņu ierakstu nama Chandos paspārnē nesen klajā nākušo tvartu Verklärte Nacht ar Franča Lehāra, Oskara Frīda, Arnolda Šēnberga un Ēriha Volfganga Korngolda mūziku Kristīnes Raisas (Rice, soprāns), Stjuarta Skeltona (Skelton, tenors), BBC simfoniskā orķestra un diriģenta Edvarda Gārdnera (Gardner) ieskaņojumā.

Pagājušā gadsimta 60. gados Džeimss Brauns radīja fank mūzikas stilu. Ja runājam par instrumentālo pavadījumu, tad visspilgtāk jaunā mūzikas stila būtību mācēja pasniegt viņa ansambļa saksofonists Meisīou Parkers.