Ceturtdiena, 2025. gada 17. jūlijs
Vārda diena: Aleksejs, Aleksis, Alekss
Rīta pārraides |
||
06:00 |
NeakadēmiskiVada:
| |
07:00 |
Ziņas | |
07:07 |
Rīta regtaimsMostamies jaunai dienai, noskaidrojot dienas notikumu un atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ielūkojoties pasākumu afišā un laikrakstu slejās, ieklausoties rīta sarunā un pasaules kultūras ziņu jaunumos, nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes.
Dienas notikums. Afiša. Rīta saruna. Pasaules kultūras ziņas. Šodien Klasikā" Vada:
| |
08:00 |
Ziņas | |
08:07 |
Rīta regtaimsĢederta Ramana "Vecās harmonikas" dzied Latvijas Radio koris Edgara Račevska vadībā (1974)Ģederta Ramana dziesmu "Vecās harmonikas" ar Vitauta Ļūdēna vārdiem dzied Latvijas Radio koris Edgara Račevska vadībā. 1974. gada aprīļa ieraksts. Vada:
| |
09:00 |
Ziņas | |
09:05 |
Grāmatu stāstiLALIGABA kategorija "Labākais oriģināldarbs bērniem" un Narekas Grigora "Žēlabu grāmata"21.aprīļa vakarā uzzināsim labākos 2016. gadā izdotos literāros darbus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā. 5. aprīļa raidījumā iepazīsim Literatūras gada balvas nominantus kategorijā "Labākais oriģināldarbs bērniem". Pārraides otrajā daļā - par Narekas Grigora svētajiem rakstiem - "Žēlabu grāmatu", ko latviskojusi Valda Salmiņa. Vada:
| |
09:20 |
PromenādeVada:
| |
10:00 |
Ziņas | |
10:07 |
100 Latvijas pirmizrādesKinofilma "Zvejnieka dēls" - simbolisks kino, kas pārstāv starpkaru kinomāksluViss sākās ar Viļa Lāča romānu, ko 1933. gadā ar turpinājumiem publicēja Benjamiņu izdotā avīze "Jaunākās Ziņas". Īsā laikā Lācis kļuva par populāru rakstnieku Latvijā. Tautas sirdis iekaroja galvenā varoņa, zvejnieku puiša Oskara stingrais raksturs un gribasspēks, cenšoties mainīt ierasto dzīves un saimniekošanas kārtību. Šī bija pirmā reize, kad kāds ķērās klāt tautā tik iemīļotajam tematam kā zvejnieku dzīve. Tāpēc loģiski, ka 1939. gadā, kad Latviju pārvaldīja Kārļa Ulmaņa režīms, tautai tuvā tēma tika uzskatīta par piemērotu pilnmetrāžas filmai, un tāda pēc Sabiedrisko lietu ministrijas pasūtījuma tika veidota. Vada:
| |
10:15 |
PasticcioVada:
| |
10:30 |
NeakadēmiskiDziedātāja Anne Sofija fon Otere ierakstos no albu ma I Let The Music Speak (2006)
Vada:
| |
11:00 |
Ziņas | |
11:10 |
Viens no diviemR. Šūmanis Koncerts klavierēm un orķestrim laminorā
Marta Argeriča, Itāļu Šveices simfoniskais orķestris un diriģents Aleksandrs Rabinovičs-Barakovskis L. van Bēthovens Otrā simfonija Remažorā op. 36 London Classical Players un diriģents Rodžers Noringtons Tālrunis 67206705 Vada:
|
Dienas pārraides |
||
12:00 |
BeneficeDiriģents Lorins Māzels
Vada:
| |
12:45 |
No Alpiem līdz AndiemVada:
| |
13:00 |
Ziņas | |
13:08 |
Klasikas panorāmaVada:
| |
14:00 |
Ziņas | |
14:07 |
Klasikas panorāmaVada:
| |
15:00 |
Ziņas | |
15:05 |
PromenādeVada:
| |
16:00 |
Ziņas | |
16:07 |
NeakadēmiskiVada:
| |
17:00 |
Ziņas | |
17:07 |
Pa ceļam ar Klasiku"Riga Jazz Stage" dalībnieki: Jānis Bērziņš, Ģirts Celmiņš, Kārlis Mangulsons
|
Vakara pārraides |
||
18:00 |
EtnovēstisPēra Moberga folkdžems un 6. postfolkloras festivāls "Gaviles"Pagājušājā nedēļā ar zviedru tautas mūzikas meistarklasēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viesojās folkmūziķis, komponists un aranžētājs Pērs Mobergs. Pērs ir pasniedzējs Malmes mūzikas akadēmijas Tradicionālās mūzikas nodaļā un viņa pamatinstruments ir saksofons, kas Skandināvijā ir ieguvis nozīmīgu lomu starp citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem. Trešdienas vakarā Pēru varēja sastapt radošajā galerijā "Sukubs", kur kopā ar tradicionālo pūšamo instrumentu pasniedzēju Ievu Nīmani viņš rīkoja folk-džemu. Džemā piedalīties bija aicināts ikviens, taču ne visi uzdrošinājās to darīt, starp muzikantiem sastopama bija arī ģitāriste Ilze Grunte un dziedātāja Zane Šmite. Trīs stundu garumā skanēja gan zviedru, gan latviešu tautas melodijas, folk-džemu noslēdzot ar latviešu šūpuļdziesmu "Aijā Žūžū lāčabērni". Kad folkdžems radošajā galerijā "Sukubs" bija noslēdzies, "Etnovēstis" pārmija dažus vārdus ar Pēru Mobergu... Vada:
| |
18:15 |
Ad libitumVada:
| |
18:30 |
No "Klasikas" arhīva. Muzikālā novele "Vētrām nolemtais" par Rihardu VāgneruAutore Diāna Albina, režisors Ēriks Brītiņš
Lomās Jānis Kaijaks, Dace Bonāte, Jānis Skanis, Normunds Laizāns un Zigurds Neimanis 1993. gada iestudējums Vada:
| |
19:30 |
PromenādeVada:
| |
20:00 |
Ziņas | |
20:07 |
100 Latvijas pirmizrādesKinofilma "Zvejnieka dēls" - simbolisks kino, kas pārstāv starpkaru kinomāksluViss sākās ar Viļa Lāča romānu, ko 1933. gadā ar turpinājumiem publicēja Benjamiņu izdotā avīze "Jaunākās Ziņas". Īsā laikā Lācis kļuva par populāru rakstnieku Latvijā. Tautas sirdis iekaroja galvenā varoņa, zvejnieku puiša Oskara stingrais raksturs un gribasspēks, cenšoties mainīt ierasto dzīves un saimniekošanas kārtību. Šī bija pirmā reize, kad kāds ķērās klāt tautā tik iemīļotajam tematam kā zvejnieku dzīve. Tāpēc loģiski, ka 1939. gadā, kad Latviju pārvaldīja Kārļa Ulmaņa režīms, tautai tuvā tēma tika uzskatīta par piemērotu pilnmetrāžas filmai, un tāda pēc Sabiedrisko lietu ministrijas pasūtījuma tika veidota. Vada:
| |
20:15 |
G. Pelēcis "Atceroties Orfeju" obojai un kamerorķestrimEgils Upatnieks, Vidzemes kamerorķestris un diriģents Andris Veismanis Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, 2010
Vada:
| |
20:45 |
Pasaules koncertzālēsJērgs Vidmanis Mesa lielam orķestrim
Cīrihes Tonhalle orķestris un diriģents Jērgs Vidmanis Cīrihē, 2016 Vada:
| |
21:30 |
TīrkultūraFranču videomākslinieks un mūziķis Woodkid: Beigu beigās esmu diezgan rāms tips"Bērnībā, kad mēdzu spēlēties ar lego klucīšiem, man patika taisīt simetriskas lietas. Nevarēju ciest asimetriskas ēkas. Ja cēlu zilu ēku, tai pašā vidū nekad nebūtu sarkans klucītis – visam bija jābūt zilam," intervijā Jānim Šipkēvicam un Rolandam Pēterkopam atzīst franču izcelsmes videomākslinieks un mūziķis Woodkid, īstajā vārdā - Yoann Lemoine. Vada:
| |
22:30 |
BeneficeDiriģents Lorins Māzels
Vada:
| |
23:15 |
No Alpiem līdz AndiemVada:
| |
23:30 |
NeakadēmiskiVada:
|
Nakts pārraides |
||
00:00 |
Neakadēmiski (turpinājums)Vada:
| |
00:30 |
Promenāde | |
01:00 |
100 Latvijas pirmizrādesKinofilma "Zvejnieka dēls" - simbolisks kino, kas pārstāv starpkaru kinomāksluViss sākās ar Viļa Lāča romānu, ko 1933. gadā ar turpinājumiem publicēja Benjamiņu izdotā avīze "Jaunākās Ziņas". Īsā laikā Lācis kļuva par populāru rakstnieku Latvijā. Tautas sirdis iekaroja galvenā varoņa, zvejnieku puiša Oskara stingrais raksturs un gribasspēks, cenšoties mainīt ierasto dzīves un saimniekošanas kārtību. Šī bija pirmā reize, kad kāds ķērās klāt tautā tik iemīļotajam tematam kā zvejnieku dzīve. Tāpēc loģiski, ka 1939. gadā, kad Latviju pārvaldīja Kārļa Ulmaņa režīms, tautai tuvā tēma tika uzskatīta par piemērotu pilnmetrāžas filmai, un tāda pēc Sabiedrisko lietu ministrijas pasūtījuma tika veidota. Vada:
| |
01:08 |
Pasticcio | |
01:30 |
NeakadēmiskiDziedātāja Anne Sofija fon Otere ierakstos no albu ma I Let The Music Speak (2006)
Vada:
| |
02:00 |
Klasikas panorāmaVada:
| |
03:00 |
EtnovēstisPēra Moberga folkdžems un 6. postfolkloras festivāls "Gaviles"Pagājušājā nedēļā ar zviedru tautas mūzikas meistarklasēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viesojās folkmūziķis, komponists un aranžētājs Pērs Mobergs. Pērs ir pasniedzējs Malmes mūzikas akadēmijas Tradicionālās mūzikas nodaļā un viņa pamatinstruments ir saksofons, kas Skandināvijā ir ieguvis nozīmīgu lomu starp citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem. Trešdienas vakarā Pēru varēja sastapt radošajā galerijā "Sukubs", kur kopā ar tradicionālo pūšamo instrumentu pasniedzēju Ievu Nīmani viņš rīkoja folk-džemu. Džemā piedalīties bija aicināts ikviens, taču ne visi uzdrošinājās to darīt, starp muzikantiem sastopama bija arī ģitāriste Ilze Grunte un dziedātāja Zane Šmite. Trīs stundu garumā skanēja gan zviedru, gan latviešu tautas melodijas, folk-džemu noslēdzot ar latviešu šūpuļdziesmu "Aijā Žūžū lāčabērni". Kad folkdžems radošajā galerijā "Sukubs" bija noslēdzies, "Etnovēstis" pārmija dažus vārdus ar Pēru Mobergu... Vada:
| |
03:15 |
No "Klasikas" arhīva. Muzikālā novele "Vētrām nolemtais" par Rihardu VāgneruAutore Diāna Albina, režisors Ēriks Brītiņš
Lomās Jānis Kaijaks, Dace Bonāte, Jānis Skanis, Normunds Laizāns un Zigurds Neimanis 1993. gada iestudējums Vada:
| |
04:15 |
Promenāde | |
05:00 |
Klasikas panorāma |