2. marta vakarā tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas "Klasika" pārraidīja Žorža Bizē operas "Karmena" pirmizrādi. Titullomā - Ramona Zaharija, Hosē - Dmitrijs Golovņins.

Pārējās lomās: Eskamiljo - Jānis Apeinis, Mikaēla - Laura Teivāne, Fraskita - Inga Šļubovska - Kancēviča, Mersedesa - Ilona Bagele, Dankairs - Kalvis Kalniņš, Remendado - Mihails Čuļpajevs, Cuniga - Krišjānis Norvelis, Moraless - Rihards Millers.  Iestudējumu veidojis muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore, video koncepcijas autore un māksliniece Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē, horeogrāfs Guntis Spridzāns un video mākslinieks Artis Dzērve. Jauniestudējumā pirmo reizi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves mīmiskas lomas atveido hiphopa dejotāji.

Starpbrīžos - sarunas ar horeogrāfu Gunti Spridzānu, režisori Mariju Evu Sinjerolu, diriģentu Jāni Liepiņu, galveno lomu atveidotājiem - Ramonu Zahariju un Dmitriju Golovņinu, kultūrpētnieku Denisu Hanovu.

 

Franču režisore Marija-Eva Sinjerola par savu debiju uz LNO skatuves stāsta: “ Mēs izvēlējāmies pārcelt "Karmenas" darbību uz lielas pilsētas nomali – vietu, kur cilvēkus no ārpasaules izolē arhitektūra, un kur ēkas piespiedu kārtā liek ķermeņiem atrasties smacējošā tuvībā. Tāpat kā daudzās priekšpilsētās visā pasaulē, sievietes šeit nevar justies brīvas pašas savā teritorijā, kur bieži vien visa vara pieder vīriešiem.

Šajās netīrajās sienās, kur pastumšana malā, izsekošana, uzmācīgi skatieni un pat izvarošana liek sievietēm dzīvot pastāvīgās bailēs, Karmenas tēls ir ideāls pretstats šādam sievišķības veidam.

Sievietes viņu apbrīno un ienīst, vīrieši iekāro un nosoda. Naids, ko viņa izraisa, dzimst no iekāres, kuru viņa rada. Karmenas ķermenim jākļūst par pretstatu ēku betona konstrukcijām un vienlaikus – par priekšpilsētu sabiedrības jaunā feminisma vēstnesi.”

Diriģents Jānis Liepiņš: "“Karmena” ir žanra vēsturē unikāla opera, kuras slava to apsteidz: pat tie, kas ne reizi nav bijuši operā, visticamāk, ir dzirdējuši Habaneru vai Toreadora kuplejas. Salīdzinot dažādas interpretācijas visā pasaulē, nav daudz paliekošu atskaņojuma tradīciju, kas atšķirtos no tā, kas rakstīts partitūrā. Iespējams tāpēc, ka pati mūzika visu pasaka priekšā, te nav jāizdomā nekas jauns.

Ļoti aizraujoši ir ķerties pie šāda ikoniska darba, kam jābūt katra nopietna operu diriģenta repertuārā, jo vairāk tāpēc, ka man tā ir pirmā saskarsme ar “Karmenu” kā diriģentam.

Šajā “Karmenas” uzvedumā pēc ilgāka pārtraukuma uz Latvijas operas skatuves skanēs dziedātie rečitatīvi, kas padara pārejas starp numuriem viegli uztveramas un palīdz darbībai raiti risināties."

Žorža Bizē operas “Karmena” pasaules pirmizrāde notika 1875. gada 3. martā Parīzes Komiskajā operā. Tās libreta autori ir Anrī Mejaks un Ludoviks Alevī, librets tapis pēc Prospēra Merimē stāsta motīviem. Publikai un kritikai sākotnēji bija grūti pieņemt "Karmenas" dramaturģisko risinājumu, kas viņiem atgādināja opereti ar traģiskām beigām vai traģēdiju ar komisku sākumu.

Bizē nepiedzīvoja savas operas triumfu, jo devās viņsaulē jau trīs mēnešus pēc pirmizrādes.

Šobrīd saskaņā ar portāla Operabase datiem “Karmena” ir trešā visbiežāk izrādītā opera pasaulē. 2015./2016. gada sezonā pasaules opernamos bijis 691 iestudējums, nospēlētas 3280 izrādes.