20. maijā plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē muzicēs ugunīgā pianiste Agnese Egliņa un virtuozais klarnetists Guntis Kuzma.

Abi šobrīd ir ļoti aizņemti mākslinieki. Agnese, kā zināms, ir viena no Latvijas Radio rezidences ansambļa Art-i-Shock māksliniecēm un tikko kā Lielajā ģildē aizvadījusi arī koncertu "Virtuves revija", bet Guntim daudz darba Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sastāvā, diriģēšanas lietās un arī Latvijas Mūzikas akadēmijā.

"Ar Agnesi šim koncertam gatavojāmies četrus vai piecus gadus," smejas Guntis. "2011. gadā Mazajā ģildē bija koncerts, kurā spēlējām Brāmsa Otro sonāti..."

"... un pēc koncerta devām solījumu, ka izpildīsim arī Brāmsa Pirmo," kolēģi papildina Agnese. "Nepagāja ne pieci gadi, kad klausīsimies ne tikai Brāmsu!"

Koncertā 2011. gadā skanēja Brāmsa Mibemolmažora sonāte.

"Tagad pārslēgsimies uz faminoru," saka Guntis.

"Brāmsa Pirmā sonāte ir programmas stūrakmens, ar ko iesākām veidot programmu, bet pēc tam skatījāmies, kā to ietērpt, lai pašiem būtu patīkami un publikai baudāmi."

Agnese: "Brāmss, būdams pianists, ļoti daudz mūzikas rakstījis klavierēm, un arī šīs sonātes partitūrā teikts, ka sonāte paredzēta klavierēm un klarnetei. Partijas ir līdzvērtīgas. Mēs it kā visu laiku mēģinām eksperimentēt, šokēt publiku ar ko nebijušu, bet te - klasiska programma, kas pie viena arī ļaus novērtēt, kādā profesionālajā un mentālajā līmenī esam mēs abi ar Gunti. Tā ir mūzika, kas prasa nopietnu iedziļināšanos. Manuprāt, esam gatavi šai sonātei.

Ir tik jauki atgriezties pie Brāmsa mūzikas!  Pēc 21. gadsimta pārsteigumiem klausītāji ir noilgojušies pēc saprotamas un harmoniskas mūzikas.

Esam novērojuši ka tieši klasiskās sonātes šobrīd publika klausās ar lielu interesi."

Līdzās Brāmsam skanēs arī par franču Mocartu sauktā Fransuā Devjēna (1759–1803) Otrā sonāte klarnetei un klavierēm Mibemolmažorā, kā arī Somijas vitālā modernista, enerģiskas un mirdzošas mūzikas autora Magnusa Lindberga (1958) opuss Acequia Madre.

Taču koncerta lielo intrigu iezīmēs kāda jaundarba pasaules pirmatskaņojums. "Alvils Altmanis beidzot saņēmās un uzrakstīja sonāti, par kuru sākām runāt jau pirms desmit gadiem," stāsta Guntis Kuzma.

"Pirms vienpadsmit gadiem atskaņoju viņa Concertino klarnetei, veidojās jauka sadarbība, un... Pirms mēneša saņēmām jaunās sonātes notis."

Darbs ir apjomīgs, trijās daļās. "Īsteni klasiska pieeja sonātes žanram," skaidro Agnese. "Arī šeit partijas ļoti līdzvērtīgas. Kaut negribētos priekšlaikus neko sasolīt, taču manuprāt sonāte ieņems stabilu vietu klarnetistu repertuārā. Tas būtu liels kompliments gan Alvilam Altmanim, gan mums.

Te var gan sevi parādīt, gan ansambliski izpausties - tik daudz skaistu krāsu un iespēju! Bet viss beigsies tīrā un absolūtā Domažorā.

Ceru, ka sonāte labi izskanēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, kur klausītājiem pavērsies arī burvīgs skats uz Rīgu..."