Pirmdien, 22. aprīlī, koncertzālē Artissimo festivālā Avanti! muzicēs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studējošie klarnetiste Anna Marija Kubecka un pianists Daniils Mickevičs. Abi ir konkursos rūdīti un panākumus baudījuši kā solo mākslinieki, bet šopavasar saņēmuši vairākas balvas kā kameransamblis - iegūta I vieta duetu kategorijā 30. konkursā "Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas labākais studentu kameransamblis", kā arī I vieta Rīgas Melngalvju brālības un JVLMA 6. kamermūzikas programmu konkursā.

Sarunā Dinai Dūdiņai-Kurmiņai abi jaunie mākslinieki atceras pirmo sastapšanos pirms pāris gadiem un dueta spilgtākās radošās virsotnes, stāsta par profesores Hertas Hansenas ieguldījumu viņu attīstībā, par nākotnes iecerēm, gaidāmo uzstāšanos festivālā "Avanti" un 24. aprīlī kultūrvietā "Tu jau zini, kur".

Daniils Mickevičs: Tas, ka mēs varam mūsu duetā, atkarībā no skaņdarbiem, apvienot dažādas raksturīpašības, noskaņas un emocijas, varbūt arī ir mūsu dueta stiprākā puse. Mēs cenšamies būt ļoti fleksibli, ļoti pielāgoties skaņdarbiem, ko spēlējam, un radīt attiecīgu noskaņu.

Kurā brīdī sākāt saspēlēties kopā?

Anna Marija Kubecka: Man šķiet, tas viss aizsākās Ineses Galantes konkursā pirms diviem gadiem. Man vajadzēja koncertmeistaru, un kaut kā tā sagadījās, ka Daniils man nāca palīgā. Es kā soliste toreiz ieguvu 1. vietu. Pēc tam Dzintaros, Jūrmalā, bija koncerts, kur atskaņojām Vidora skaņdarbu, un kopš tā brīža mēs turamies kopā. (..)

Daniils Mickevičs: Drīz būs divu gadu jubileja, var teikt tā (abi smejas). Bet tā intensīvi sākām spēlēt kopš pagājušā gada vasaras, kad spēlējām Vidoru. Kaut kad ap rudens beigām, ziemas sākumu izlēmām, ka gribam piedalīties Melngalvju konkursā un turpināt sadarbību, tad nāca prātā arī ideja par Kārļa Marijas Vēbera Lielo koncertduetu un tā tālāk.

Šobrīd, cik var noprast, jūsu repertuārā dominē romantiskās noskaņas?

AMK: Pagaidām jā (smejas).

DM: Jā, laikam intuitīvi.

AMK: Tas mums varbūt labāk sanāk.

DM: Nu jā, abi tādi romantiķi dzīvē (smejas), varbūt tieši sagribējās spēlēt kaut ko tuvāk šim stilam. Bet mēs, protams, turpinājumā vēlamies pieskarties arī citiem stiliem - varbūt 20. gadsimta mūzikai, impresionismam. Debisī ir ļoti skaists skaņdarbs, ko mums bija plānots atskaņot, bet tomēr programma izveidojās citādāk.

Kas jums palīdz ar programmas salikšanu, galveno akcentu uzlikšanu un piepucēšanu? Tas viss ir jūsu pašu rokās vai tomēr, ja reiz Mūzikas akadēmijas konkursi, jums arī ir kāds palīgs tajā mājā?

AMK: Protams, mums palīdz profesore Herta Hansena. Viņa laikam arī ir tas galvenais mentors.

DM: Galvenais padomdevējs, galvenais skolotājs, galvenā autoritāte.

AMK: Herta Hansena beigu beigās arī Vēberu akceptēja, ka ar to varam piedalīties konkursos.

DM: Viņai ļoti patika ideja. Un vispār - cik liela nozīme ir viņas darbam tajā, ka mēs spēlējam un ka mums ir kaut kādi panākumi! Tiešām gribu uzsvērt, ka bez viņas tas diez vai būtu iespējams. Viņa mūsos jau ir ieguldījusi ļoti daudz šo mēnešu laikā un turpina ieguldīt.

Melngalvju brālības konkurss aiz muguras, konkurss “Mūzikas akadēmijas labākais kameransamblis” arī. Jūs jau varētu kādu brītiņu arī nespēlēt, ne? Eksāmeni vēl nav gluži ar roku sasniedzami. Bet jūs būsiet dzirdami 22. aprīl Artissimo koncertzālē, kur, šķiet, jau 13. gadu tiek pulcēti Hermaņa Brauna fonda aicinātie jaunie mūziķi. Kas tur notiks? Vai būs arī tas Vēbers?

DM: Jā, tur būs daudz kas, spēlēsim ne tikai mēs. Mēs koncertu noslēgsim ar trim skaņdarbiem - Jēkaba Mediņa Romanci, Vēbera lielo koncertduetu, kas ir mūsu abu konkursu programmās.

AMK: Mūsu zelta repertuārs (smejas).

DM: Jā. Un noslēgsim ar Fransisa Pulenka Klarnetes sonāti. Tas būs nedaudz pārsteigums, mūsu duets to pirmoreiz atskaņos koncertā. Pirms mums spēlēs arī konkursa “Labākais kameransamblis” 1. vietas ieguvēji Kristiāna Krūzmētra un Demija Nate Ozoliņa ar piccolo flautas un klavieru duetu. Vēl pirms tam skanēs Grīga vijoļsonāte Sofija Vasecka un Melissa Takabenkova). Būs raibs un daudzveidīgs kamermūzikas vakars.