11. janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija svinēs savu dzimšanas dienu, pulcinot visus uz svētku koncertu, kurā notiks arī iepriekšējā gada labāko studentu un labākā pedagoga cildināšana. Pateicoties LMT atbalstam, arī šogad par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošu aktivitāti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas nozīmīgāko apbalvojumu - Gada balvu jaunajam mūziķim – saņems divi JVLMA jaunie talanti. Šogad tie ir maģistranti: kordiriģents Jurģis Cābulis un altists Pēteris Trasuns. Savukārt, ar JVLMA un LMT Gada balvu mācībspēkam 2017 tiks godināts ilggadējs JVLMA operstudijas "Figaro" vadītājs profesors Viesturs Gailis.
Svinīgajā sarīkojumā muzicēs gan visi Gada balvas laureāti, gan arī solisti Laura Teivāne /soprāns/, Krišjānis Norvelis /bass/, Kalvis Kalniņš /baritons/, Ventis Zilberts /klavieres/, JVLMA simfoniskais orķestris un jauktais koris, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģenti Jānis Baltiņš, Artūrs Gailis, Andris Vecumnieks.
Koncerta programma krāšņa un daudzveidīga - skanēs J. Vītola, J. Jančevska un U. Prauliņa kora darbi, fragmenti no B. Smetanas un J. Kalniņa operām un Dž. Gēršvina mūzikla, kā arī J. Ivanova Poema capriccioso altam ar orķestri un A. Dvoržāka Slāvu deja orķestrim.

10. janvārī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā žurnālisti tika aicināti uz preses konferenci, kurā tika informēti par Mūzikas akadēmijas dzimšanas dienas svētku koncertu un iepazīstināti ar diviem no trim balvas laureātiem - Jurģi Cābuli un Viesturu Gaili.

Preses konferencē piedalījās arī JVLMA rektors Guntars Prānis, kurš atzina, ka akadēmija, izkopjot jauno studentu talantus, visplašākajā veidā iesaistās Latvijas identitātes un tēla veidošanā. Pēc rektora domām, skatoties un klausoties pasaules klases mūziķus, cilvēki visbiežāk neapzinās procesu, kādā šie mūziķi kļuvuši par patiesiem meistariem - tas arī ir iemesls, kādēļ ar Gada balvu nepieciešams atskatīties uz aizvadīto gadu un tā spilgtākajiem jaunajiem un pieredzējušajiem Latvijas mūziķiem.

Taujāts par JVLMA nākotnes plāniem, Prānis atbildēja, ka vēlas akadēmijā ieviest moduļu mācību sistēmu, kas ļautu ne tikai sniegt izvēli jaunajiem studentiem apgūt to, ko visvairāk vēlas, bet arī piesaistīt pasniedzējus, kuri dažādu apsvērumu un projektu dēļ nav fiziski spējīgi pasniegt priekšmetu, piemēram, ilgāk par mēnesi. Pēc rektora domām, ar moduļu sistēmas palīdzību būtu iespējams uzlabot mācību kvalitāti, padarot akadēmijas piedāvājumu konkurētspējīgāku.