19. maija vakarā Latvijas Nacionālajā operā un "Klasikas" tiešraidē baudīsim Ērika Ešenvalda operas "Iemūrētie" pasaules pirmizrādi. Šodien "Neatliekamās sarunas" laikā ielūkojamies šim notikumam veltītajā preses konferencē, kurā piedalījās Ēriks Ešenvalds, operas libreta autore Inese Zandere, režisore Laura Groza-Ķibere, diriģents Māris Sirmais, kā arī solisti - Inga Šļubovska-Kancēviča un Jānis Apeinis.

Dziedātāja Inga Šļubovska-Kancēviča, kurai operā uzticēta galvenā loma, stāsta, ka šajā iestudējumā izmantoti daudzi jauni izteiksmes līdzekļi, kādi līdz šim operā nav izmantoti. Piemēram, būs aina, kurā dziedātājai nāksies karāties pusotra metra augstumā virs skatuves.

Tāpat viņa uzsver, ka opera "Iemūrētie" nav opera tās klasiskajā izpratnē: "Liela loma šajā iestudējumā ir korim, un jāsaka, ka mums kā solistiem pat ir diezgan grūti konkurēt ar kori..."

Operas diriģents ir Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks "-8", kustību režisore Liene Grava un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.

Ēriks Ešenvalds bilst, ka ceļš līdz šai operai bijis tāls, asaras un sāpes prasošs: "Katra lapa ir izauklēta, pilnveidota un izsāpēta. Lai arī esmu iztēlojies ainu no ainas, es neuzspiežu savu redzējumu Laurai Grozai-Ķiberei. Viņa iestudējumu izveidojusi 100 reizes labāku, nekā tas bija manās idejās."

Viņš arī skaidro, ka jau pēc 2007. gada, kad operā tika iestudēta viņa opera "Augļu koks ir Jāzeps", sapratis - opera ir liela mašinērija un viņam pašam svarīgākais ir palaist vaļā grožus, ļaujot cilvēkiem darīt savu darbu.

Savukārt libreta autore Inese Zandere pauž cerību, ka skatītāji, vērojot operu "Iemūrētie", nedomās tikai par Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), jo 2008. gadā, kad šis darbs piedalījies libretu konkursā, viņa mazāk domājusi par LNB, cik par vēlmi apmierināt savu kaislību pret būvupura tēmu. Tomēr Inese piemetina, ka garais un mokošais stāsts par LNB tapšanu ir pierādījums, ka mītiem ir taisnība.

Inese Zandere prāto, ka šis librets bija iecerēts kā cieņas apliecinājums dzejniekam Knutam Skujeniekam, kuram pateicoties, lielā mērā līdz mums nonākusi Eiropas folklora.

"Cilvēka ambīcijās ir radīt vienlaikus skaistas un lielas lietas. Lai radītu ko patiešām lielu, ir jānes upuris. Šajā operā ir grūti saprast, vai beigas ir traģiskas vai labas, jo bibliotēka tiek uzcelta, bet, lai to izdarītu, daudz kas tiek upurēts," uzsver libreta autore Inese Zandere.

Diriģents Māris Sirmais ir daudzu Ešenvalda darbu pirmatskaņotājs, un, kā skaidro komponists, Māris uz papīra uzrakstītu mūziku prot izvilkt ārā un nodot līdz klausītāju ausīm un sirdīm.

Tikām pats Māris Sirmais neslēpj, ka nekad nav pretendējis un vēlējies kļūt par operas diriģentu, taču divu mēnešu posmu, kurā notiek "Iemūrēto" mēģinājumi, viņš bauda ar pilnu mīlestību un kaisli: "Man ir liels prieks un pateicība par uzaicinājumu un uzticību. Jāsaka gan, ka man ir pienācis tas laiks, kad es necenšos izpatikt. Esmu godīgs pret sevi un daru savu darbu, kā to jūtu. Esmu iemīlējis dziedātājus ar visiem viņu raksturiem, kā arī varu uzslavēt izcilo operas kori un mūziķus."

Režisorei Laurai Grozai-Ķiberei darbs pie "Iemūrētajiem" ir pirmā pieredze operā. Viņa vēsta, ka salīdzinoši vēlu uzrunāta dalībai šajā iestudējumā un, neprotot atteikt, viņa piekritusi: "Es intuitīvi metos iekšā darbā. Tagad mana intuīcija saka, ka tuvojamies kam būtiskam, lielam un neaizmirstamam." Viņa gan piebilst, ka nedaudz mulsinoši šķiet tas, ka mēģinājumu procesā klāt ir arī operas autori, taču tajā pašā laikā tas viņai patīk, jo tādējādi režisore izjūt atbalstu.

Jāatgādina, ka "Iemūrētie" ir opera par bibliotēkas uzcelšanu un upuri, bez kura neesot iespējams radīt neko patiesi lielu. Visā Eiropā pazīstamas leģendas par cilvēkiem, kas dzīvi iemūrēti dažādu celtņu pamatos vai sienās, lai ēkas varētu tikt uzceltas un iegūtu dvēseli. Šīs operas stāsta varoņi ir mākslinieki un mūrnieki, bibliotekāri un politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums.