"Klausoties Dziesmu svētku ierakstus, sapratu, kas mans vectēvs ir par vīru," intervijā "Klasikai" teic maestro Jāņa Dūmiņa mazmeita Katrīna Kroja.

30. martā maestro Jāni Dūmiņu atcerēsimies 95. dzimšanas dienā, un viņa piemiņu godināsim ar koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Šajā vakarā pirmo reizi tiks pasniegta arī biedrības “Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas veicināšanai” sarūpētā balva “Iedvesmas stāsts” aizritējušā gada iedvesmojošākajam veikumam Latvijas koru kustībā.

Koncertā piedalīsies pieci kori: Baibas Milzrājas diriģētais VEF kultūras pils jauktais koris “Senrīga”, Jāņa Dūmiņa Baldones bērnu mūzikas skolas koris Jāņa Lapsas vadībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris ar māksliniecisko vadītāju Andžeju Rancēviču, kā arī Maestro Jura Kļaviņa vadītais LU absolventu koris Jubilate un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris “Rīga” Zanes Zilbertes un Evitas Tarandes vadībā. Klavierpavadījumu spēlēs Ilze Dzērve, solo dziedās jaunā un talantīgā, Gruzijā dzimusī dziedātāja Cira Tolodrava, atjaunotās ērģeles spēlēs diriģenta meita Ilze Dūmiņa-Kroja, bet klavieru un “Ūdens rotaļās” dalīsies mazmeita Katrīna Kroja.

Biedrība “Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas veicināšanai” dibināta gadu pēc Jāņa Dūmiņa aiziešanas mūžībā, un kopš 2012. gada jau paspējusi parūpēties gan par pieminekļa uzstādīšanu maestro atdusas vietā, gan par to, lai Jāņa Dūmiņa vārds neizgaistu nebūtībā.

"Pieminekli uzstādījām, pateicoties mūsu Biedrības sirdij un dvēselei - Kārlim Reimanim," stāsta Jāņa Dūmiņa biedrības pārstāvis Andris Feldmanis.

"Taču piemineklis ir viena lieta - akmens taču klusē, tātad jārunā ir mums, kas esam apkārt. Tad arī radās doma par Jāņa Dūmiņa dienu, kuru pērn aizsākām Cēsīs, šogad turpinām, bet nākamgad aicināsim uz Talsiem. Un iesim vēl tālāk - visās pilsētās, kur viņš vadījis korus, bijis virsdiriģents, plānojam īstenot Jāņa Dūmiņa dienas pasākumus. 30. marts ir kā pavasara sākums, kad nometam ziemas drēbes, uzsmaidām saulei un sākam kultūras vasaru."

Kā maestro Jāņa Dūmiņa dzimšanas dienas atceras viņa mazmeita Katrīna Kroja? "Uz katru vectētiņa dzimšanas dienu diemžēl netiku, jo uzaugu Austrijā, taču bija reizes, kad pavadījām kopā - piemēram, Dziesmu svētki vēl labā atmiņā. Vectēvs ļoti priecājās, ja cilvēki nāca viņu apsveikt - ciemiņu bija tik daudz, ka istabā brīvas vietas nebija; visi dzēra tēju, kafiju, ēda kūciņas, un bija tik laimīgi būt ar viņu kopā," stāsta Katrīna, kura ar mūziku saistīta kopš septiņu gadu vecuma. Par to vectēvam bijis lielu lielais prieks.

"Man tas bija pašsaprotami, ka mūzika vienmēr būs daļa no manas dzīves - man pat nebija citu jautājumu! Neviens mani nebīdīja, pati izlēmu dziedāt korī, tas jau bija Austrijā, trīspadsmit vai četrpadsmit gadu vecumā. Dziedāšana korī mani atbrīvoja, no jauna atkal un atkal atklāju sev kormūziku.

Klausoties Dziesmu svētku ierakstus, sapratu, kas mans vectēvs ir par vīru!

Visvairāk ar vectētiņu asociējas nevis kāda konkrēta kordziesma, bet gan Svētā Mateja pasija."

Dūmiņu gēns ir īpašs. "Izglītība, protams, ir būtiska, bet kordiriģēšanas gēns - žests, pieeja visam, pārgājusi arī pie maestro meitas un Katrīnas mammas - muzikoloģes un ērģelnieces Ilzes Dūmiņas-Krojas, jo Austrijā viņa vada trīs austriešu korus, un nupat nācis klāt arī ceturtais - Grācas Latviešu kultūras biedrības koris," atklāj Andris Feldmanis.