12. augustā Dzintaru Mazajā zālē un 9. septembrī Latgales vēstniecībā Gors notiks pianista Reiņa Zariņa solokoncerti. Programmā - Bahs, Šopēns, Lists un Andra Dzenīša jaundarbs "Astoņstūris".

"Pat neatminos, kad beidzamo reizi būtu bijis laika vaļoties, bet tāda laikam ir tā brīvmākslinieka dzīve," smej Reinis, vaicāts par šīsvasaras intensīvajiem koncertplāniem, jo pa vidu visam viņš paspēs paviesoties arī festivālā "Sansusī", muzicējot brīvā dabā (pačukstēsim, ka Reinis tur viesosies trešajā dienā!). "Reizēm gan neplānoti uztaisu pats sev pāris stundu pārtraukumu un pazūdu no radara trajektorijas..."

 

Kā īsti top solokoncertu programmas? "Viss sākas ar situāciju: kā būs mūzika jāreprezentē, kāda būs vieta, klavieres, notikuma konteksts. Bet vispār es mokos ar soloprogrammu izvēli, jo gribas pēc iespējas darīt tā, lai skaņdarbi savstarpēji sasienas. Katrā ziņā, tas nav viennozīmīgs process."

Šoreiz Reinis Zariņš klausītājus iepriecinās ar divām atšķirīgām programmām, turklāt Latgales vēstniecībā Gors notiks Andra Dzenīša īpaši Reinim rakstītā jaundarba pirmatskaņojums.

"Tas ir arī zināms mārketinga triks, jo šķiet, ka jebkas, kas tiek pirmatskaņots - vēl jo vairāk tad, ja tas ir pasaules pirnatskaņojums, ir īpaši vērtīgs.

Neviens jau nezina, kāds tas darbs būs - griezīs ausī vai sirdi sildīs. Bet fakts vien paķer - ka tas ir jādzird, jābūt klāt.

Andra opusa gadījumā tas tiešām būs tā vērts. Klavierdarbu ciklu "Astoņstūris" jeb "Oktagons" veido septiņas miniatūras un viens lielāks darbs. Tās itin kā ir simboliskas ciemata mājiņas, kas rindojas apkārt katedrālei, ko simbolizē sonāte, kā no citas pasaules. Ļoti skaists cikls, kas līdz galam vēl jāiemācās. Ļoti skaidrs rokraksts - kā jau vienmēr Andrim, līdz ar to mūziku diezgan viegli var uztvert."

Kā īsti ir pirmatskaņot jaunu darbu? "Ļoti aizraujoši! Lielā mērā tā ir radoša brīvība, nav štampu, var spēlēt, kā tu pats redzi," atzīst Reinis un neslēpj, ka slavenu darbu gadījumā gan īsti nav iespējams neņemt vērā lielo meistaru ierakstus. "Lai gan slavenie meistardarbi ir tik bagāti ar informāciju, ka ikkatram pianistam pietiek, ko darīt; katrs atrod ko citu," teic Reinis un stāsta arī par savām attiecībām gan ar Šopēnu, gan Listu un Rahmaņinovu.

Bet taujāts, kas veido viņa ikdienas mazos prieku, pianists saka tā: "Kopumā dzīve šķiet grūta, bet ik pa laikam patiesi ir mazas lietas, kas iepriecina. Nozogu laiku un pazūdu no "radara trajektorijas" - man nepieciešams pabūt vienam, lai uzpildītu baterijas. Īpaši daudz gan to šodien nevaru atļauties - pārāk daudz atbildības uz visām pusēm. Reizēm kārojas kādu filmu noskatīties, un, lai gan lielākā daļa sagādā vilšanos, gadās arī kāds labs piedzīvojums. Piemēram, Tarkovska filmas - labi, ka tās neskatījos agrāk. Tagad arī tās veido dažu labu laimes brīdi."

Sarunu pierakstījusi Ieviņa Ancena