12. februārī sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību ASV Vašingtonas senākajā laikmetīgās mākslas muzejā The Phillips Collection notika Pētera Vaska autorkoncerts "Vadošie Eiropas komponisti. Pēteris Vasks". Tajā skanēja Pētera Vaska skaņdarbi "Klusuma auglis" (The Fruit of Silence), "Zaļā ainava" no cikla "Gadalaiki", Andante cantabile no Otrā čellkoncerta "Klātbūtne", "Ainava ar putniem" flautai solo un Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm.

Koncertā muzicēja flautiste Dita Krenberga un kvartets RIX – Sandis Šteinbergs (vijole), Ilze Kļava (alts), Reinis Birznieks (cells) un Jānis Maļeckis (klavieres). Latvijas klausītājiem šo programmu bija iespēja dzirdēt 7. februārī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.

Pētera Vaska mūzika ārzemēs tiek atskaņota pat biežāk, nekā mājās. Kā uzskata pats komponists – vai pasaulē tā skan atšķirīgi, nekā mājās? "Varbūt skan ambiciozi, bet mūzikai piemīt vispārcilvēcisks vēstījums, un savā mūzikā es vienkārši ielieku to latviski. Bet, tā kā mūzikai, sevišķi instrumentālajai, tās galvenais tulks ir mūziķi, jā – šajā ziņā jūtu interesantas uztveres īpatnības. Un, kā jau esmu teicis, visi mani skaņdarbi ir kā mani bērni, mana sirds ir kopā ar viņiem, tāpēc daudz un labprāt braucu uz savu darbu atskaņojumiem. Sajūtu tur daudz interesanta."

Nesen Berlīnes filharmonijas zālē Artemis kvartets spēlējis Vaska Piekto kvartetu. "Pret mūsdienu mūziku klausītāji izturas piesardzīgi, ar lielas aizdomām – sak', kas tur nu būs... Tāpēc pēc koncerta bija ļoti interesantas ar klausītājiem – ko katrs sajutis, ko sadzirdējis."

To, kā viņa rakstīto atskaņo citzemju mūziķi, komponists tver ar lielu ziņkāri: "Jo izcilāks mūziķis, jo vairāk viņš skaņdarbu papildina ar savu personību, un tas komponistam vienmēr ir ļoti aizraujoši."

Bet vai komponistam vienmēr ir prieks par jaunajām niansēm, ko viņa mūzikai piešķīruši citzemju interpreti? "Esmu pārliecinājies, ka mūziku ikviens saprot pa savam. Tāpat esmu novērojis, ka manu mūziku spēlē tie, kuriem tuva mana emocionālā pasaule, mana domāšana. Tāpēc reti ir gadījumi, kad interprets mēģina, bet viņam īpaši veiksmīgi nesanāk. Jo īpaši mani priecē tie atskaņojumi, kurus mūziķis bagātina ar savu pienesumu – ja jūtams, ka viņam ir, ko teikt. Tādos gadījumos viņš kļuvis par šīs mūzikas līdzradītāju. Tie ir ļoti skaisti brīži," teic komponists un no visas sirds slavē Artemis prasmi atslēgt viņa mūzikas emocionālo vēstījumu.

Prezidentūras gadā Eiropas Savienības Padomē Latvija lepojas ar ļoti plašu kultūras programmu, kuras ietvaros visai bieži skan arī Pētera Vaska mūzika. Tā pirms divām nedēļām Budapeštā tika sarīkota latviešu mūzikas nedēļas nogale – Sinfonietta Rīga uzstājās kopā ar Vinetu Sareiku, bija arī Vestarda Šimkus klaviervakars: "Tur, kur parādās Vestards, uzreiz puķes uzzied un zāle zaļo. Tur vienmēr notiek brīnumi," smaida komponists. Ar Vaska darbiem allaž ceļā ir Latvijas Radio koris.

Pie ārzemēs visbiežāk atskaņotajiem Pētera Vaska darbiem pieder Viatore, Musica dolorosa, Cantabile. Ļoti bieži visā plašajā pasaulē skan vijolkoncerts "Tālā gaisma" un arī Koncerts angļu ragam. 

"Man liels prieks par to! Laikam jau panaivi, bet esmu pārliecināts, ka mūzikai ar savu mīlestības spēku jābūt pasaules apritē. Mūzika cīnās pret ļaunumu un agresiju, jo radīta taču ar mīlestību; mīlestības spēks palīdz saturēt mūs kaut kādos rāmjos. Nevaru iedomāties, kas notiktu, ja pasaulei atņemtu mūziku... Nezinu, kur mēs atrastos."

Bet nu – par ceļu uz Vašingtonu. ASV senākais laikmetīgās mākslas muzejs The Phillips Collection 2009. gadā izveidoja koncertsēriju "Eiropas vadošie komponisti". Pēteris Vasks stāsta, ka saskaņā ar koncertcikla veidotāju ieceri mūziķus, tāpat kā programmu, šiem koncertiem izvēlas paši komponisti. Pēteris šoreiz aicinājis muzicēt Latvijas labāko flautisti, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistari Ditu Krenbergu un Latvijas ilgmūžīgāko kameransambli – RIX kvartetu.

"Šajā gadījumā man nebija daudz jādomā... RIX klavieru kvartets kopā sapulcējas reti, bet, ja sapulcējas, tad viņu muzicēšana ir tāda, ka jātur acis un ausis vaļā – lai redzētu un dzirdētu, ar kādu prieku viņi kopā muzicē, kā izceļ tēmas, kādus raksturus parāda ar ķermeņa valodu. Kamermūzikā jau nevar noslēpties – bez mīlestības tur nekas nebūs. Tas ir tik aizraujoši! Ja meistarība nav apputekšņota ar muzicēšanas prieku, ar dāvāšanas un saņemšanas prieku, nekas nenotiek. Diemžel kamermūzika Latvijā joprojām ir kā bārenīte – tā skan daudz par maz."

Pirms došanās uz Vašingtonu Pēteris Vasks vēlējies ar šo programmu iepriecināt arī klausītājus Latvijā, tāpēc jau sestdien, 7. februārī, Amerikai gatavotais muzikālais ciemkukulis izskanēs LNO Beletāžas zālē.

"Programmu apzināti mēģināju veidot kontrastainu: būs gan fragments no Otrā čellokoncerta 'Klātbūtne", šajā gadījumā čellam un klavierēm, gan "Zaļā ainava" no "Gadalaikiem" – enerģijas un prieka pilns darbs, arī "Ainava ar putniem", kas pasaulē skan ļoti, ļoti daudz. Dita caur skaņām parādīs, cik skaisti dzied putni mūsu dzimtenē Latvijā!"

Programmas centrā būs sešdaļīgais Klavieru kvartets, ko RIX atskaņojis ne reizi vien, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos skaņdarba "Klusuma auglis" jaunā redakcija. Sākotnēji šis darbs rakstīts korim, bet vēlāk veidotas arī citas redakcijas. Šajā gadījumā – flautai un klavieru kvartetam.

"Klusums ir tas skaistais garīgais stāvoklis, kuru var izteikt arī mūzikā. Radusies sajūta, ka pasaulē notiekošais lēnām liek zaudēt pamatu zem mūsu kājām. Lai Dievs dod, ka šausmas, ko redzam Ukrainā, Tuvajos Austrumos, izdotos apdzēst, jo pretējā gadījumā šajā ugunskurā mēs sadegsim. Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai apturētu šo neprātu. Teiksim labus, mīļus vārdus viens otram – tiem ir liels spēks. Katrs smaids, katrs mīlestībā teikts vārds, katrs glāsts – ticiet man, tas ir milzīgs spēks."