Šovakar Žaņa Lipkes muzejā – godalgotā krievu dramaturga un kinoscenārista Genādija Ostrovska (Maskava) lugas "Persiešu valodas stundas" pirmizrāde. Ar izrādes producenti, teātra kritiķi Henrietu Verhoustinsku tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Lugas pamatā - paša Genādija Ostrovska izdomāta epizode no izcilā poļu-ebreju rakstnieka Bruno Šulca (1892-1942) dzīves. Genādija Ostrovska (dz.1960) filmu scenāriji ir saņēmuši virkni prestižu kino balvu, pēc tiem savas filmas veidojuši tādi režisori kā Pāvels Lungins, Valērijs Todorovskis, Filips Jankovskis un citi.

Izrādes „Persiešu valodas stundas” darbība notiek koncentrācijas nometnē, kur uzraugs Ginters starp ieslodzītajiem meklē cilvēku, kas varētu viņam iemācīt persiešu valodu. Tas ir viņa sapnis kopš bērnības. Nometnē lielākoties ir ebreji, neviens nezina persiešu valodu. Tāpēc viņi visi dodas uz krāsni.

Ebrejs Bruno Šulcs ļoti grib dzīvot. Vēl vairāk viņš grib izglābt savu mazo dēlu, kurš ir nometināts bērnu nometnē kaimiņos. Un viņš uzņemas iemācīt Ginteram persiešu valodu.

Izrādes centrā - rakstnieks, mākslinieks Bruno Šulcs, kuru 1942.gadā Drogobičā nošāva vācietis Ginters. Izrāde vēsta par Bruno un viņa slepkavu. Dzīvē, kuru dramaturgs viņiem izdomājis pēc liktenīgā šāviena, par savādajām attiecībām starp upuri un bendi. Te saplūst traģēdija un groteska, vīriešu un sieviešu dzimumi, mūzika un klusums, lamas un poēzija.

Kā izrādes galvenais producents "Persiešu valodas stundās" debitē bijušais premjerministrs, biedrības "Žaņa Lipkes memoriāls" vadītājs Māris Gailis. Izrāde notiek Žaņa Lipkes – 2. pasaules kara laika ebreju glābēja – memoriālā muzeja telpā, kas tikusi īpaši piemērota šīs lugas iestudēšanai.

"Persiešu valodas stundas” tiks spēlētas pamīšus latviešu un krievu valodā (pirmizrāde krievu valodā - 17. novembrī). Tuvākās izrādes latviešu valodā - 10., 12., 13. , 27. novembrī un 4. decembrī, krievu valodā - 17., 19. 20. novembrī un 3. decembrī.

Izrādes komanda: dramaturgs un režisors Genādijs Ostrovskis (Maskava), aktieri Elita Kļaviņa (JRT), Rihards Lepers, Marija Daņiļuka (Maskava), Jolanta Strikaite-Lapiņa, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu un animācijas māksliniece Velta Emīlija Platupe, komponists Jēkabs Nīmanis, horeogrāfe Agate Bankava, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko (Dailes teātris), producenti Māris Gailis un Henrieta Verhoustinska.