26. augustā "Lielajā dzintarā", bet 27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 19. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla ietvaros skanēs Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms.

Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Atvars Lakstīgala, bet starptautiskās solistu buķetes vidū mirdzēs Margarita Vilsone, kura jau vairākus gadus par savām mājām sauc Vāciju.

"Kad mazliet vairāk nekā pirms gada Māris Sirmais un Māris Ošlejs man piedāvāja diriģēt Mocarta Rekviēmu, ar atbildi vilcinājos," stāsta Atvars Lakstīgala. "Pirmkārt jau tāpēc, ka šis darbs man tik ļoti, ļoti patīk...

Rekviēms ir viens no man tuvākajiem sakrālās mūzikas skaņdarbiem, pārpasaulīgi skaists! Tāpēc domāju - būtu bail sabojāt...

Otrs iemesls, kas lika šaubīties - šajā atskaņojumā diriģēt Valsts akadēmisko kori "Latvija", kas šo darbu atskaņojis ar pasaules labākajiem diriģentiem, solistiem un orķestriem... Nu, kā tad nu tas man būs. Bet tad burtiski no Augšas saņēmu garīgo stiprinājumu un teicu: ar lielāko prieku!

Vēl pēc manas iniciatīvas koncertā atskaņosim Mocarta mazo solminora simfoniju - 25. simfoniju, kas, starp citu, ir viens no retajiem Mocarta skaņdarbiem, kas rakstīt minorā.

Man arī bija tas gods uzaicināt solistu ansambli, un izvēlējos dziedātājus no dažādām valstīm - tagad ar nepacietību gaidu, kā šie no dažādām kultūrām nākušie temperamenti sapratīsies. Solistu izvēlē mani iedrošināja Margarita, ar kuru vairākkārt esmu sadarbojies. Visi solisti rezidē Vācijā un viņa tos labi zina."

"Tā arī bija - ar Atvaru sākumā vienojāmies, kāds varētu būt iespējamais balsu ansamblis. Līdz ar to, ka jau deviņus gadus dzīvoju Vācijā, manā rīcībā ir daudzu solistu kontakti, līdz ar to arī iespējas, un tad nu painteresējos, kurš no viņiem būtu ieinteresēts. Daudziem solistiem Latvija šķita kā kaut kas ekositsks, daudzi atzinās, ka te vēl neesot dziedājuši," smej Margarita un īsi pastāsta par pārējiem dziedātājiem - Anniku Šlihtu (mecosprāns, Vācija), Gulu Rabu (tenors, Ungārija) un Horhi A. Martinesu (baritons, Vācija).

"Man ir iedomu lapa ar darbiem, kurus savā dzīvē noteikti vēlētos nodziedāt. Mocarta Rekviēms ir viens no tiem. Jau kopš studiju gadiem daudzkārt to esmu dziedājusi - studējot Brēmenē, piepelnījos, dziedādama koros. Dzīvē bijuši grūti brīži, kad esmu staigājusi ar Rekviēmu un tas man dziedējis sirdi un dvēseli," atzīstas dziedātāja.

"Un, kaut arī skaistākās daļas šajā skaņdarbā ir tieši korim, esmu vienmēr gribējusi tā atskaņojumā piedalīties kā soliste. Tāpēc šie koncerti man nozīmē ko īpašu. Gan tāpēc, ka Rekviēms bijis līdzās tad, kad nav bijis viegli, devis spēku, palīdzējis, gan tāpec, ka pati tagad piedalos tā atskaņojumā, un vēl ar Atvaru, kuru ļoti cienu, un Liepājas Simfonisko orķestri, turklāt vēl manās mājās, Liepājā  - tas man būs ļoti emocionāls notikums!"

Vēl viens jaunums Margaritas Vilsones radošajā ikdienā saistīts ar Šarla Guno operas "Fausts" jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Margaritai tajā uzticēta... Margarētas jeb Margaritas loma.

"Margaritai Margaritas loma - nu, tas man der," pasmaida dziedātāja.

Bet tūdaļ arī nopietni piebilst: "Esmu ļoti priecīga par šo lomu - man šķiet, tā atbilst manai balsij un tās šībrīža izaugsmei, manas balss attīstības posmam, manai iekšējai pasaulei un personībai. Skatuves mēģinājumi tikai nupat sākušies, bet jau tagad jūtu, ka tur būs daudz līdzību ar mani. Ar režisoru Aiku Karapetjanu mums ir kopīgs redzējums - domāju, ka mēģinājumu process varētu izvērsties par kaut ko skaistu; tas varētu kļūt par ieguvumu visai dzīvei."

Un vēl Margarita pastāsta par saspringto darba cēlienu, iesaistoties Nirnbergas operas studijā studijā: "Tas nozīmē ļoti, ļoti daudz darba..."