15. februārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē skanēs jau piektais koncerts Māra Sirmā vadītā kora "Latvija" rosinātā cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" ietvaros. Pie klausītājiem nāks teju 20 jauni skaņdarbi.

Jaundarbu autoru vidū - arī diriģente un dziesmu autore Liene Batņa, kuru līdz šim zinājām ar vārdu Austriņa, un jaunā komponiste Anna Ķirse.

"Šie notikumi ir ļoti grandiozi! Māra Sirmā ideja man šķiet brīnišķīga... Kad Māris mani uzaicināja veidot kompozīciju šim koncertam, biju patīkami pārsteigta. Uz viņa jautājumu - "Nu, vai tu rakstīsi?", atbildēju "Protams, nevar būt citas runas!" Tas ir skaists kormūzikas notikums," stāsta Liene.

Anna Ķirse simtgades cikla norisei sekojusi ar "Klasikas" starpniecību, klausoties koncertu ierakstus.

"Arī man Māra Sirmā aicinājums bija ļoti patīkams pagodinājums. Sāku ar izpētes procesu, meklēju atbilstošākos vārdus. Sākumā vēlējos izmantot buramvārdus, bet vēlāk nosliecos par labu latviešu dainām. Arī šis darbs, tāpat kā "Melni kraukļi gaisā skrēja", kura pamatā bija eksperimenti un buramvārdi, bija izaicinājums senatnīgo mēģināt apvienot ar laikmetīgo."

Anna gan piebilst, ka šoreiz darbs būs tīri akustisks, kur tiks izmantota laikmetīgās dziedāšanas tehnikas.

"Šoreiz eksperimenti būs ar mēru..."

Tikām Liene Batņa līdz šim komponējusi savam korim Via Stella. "Vēlme un nepieciešamība rakstīt manī mīt jau no studiju laikiem. Kad Latvijas Mūzikas akadēmijā mācījos mūzikas pedagoģiju, man jau bija pašai savs bērnu koris. Pirmo reizi braucot uz starptautisku konkursu, bija jāiesniedz pirmā kompozīcija, kas vēl nav dziedāta. Tā radās viens no maniem pirmajiem darbiem, kas ir tik bērnišķīgs...

Aizvien vairāk jūtu, ka mūziku visbiežāk rakstu vasarā, kad vairāk laika. Spēlējos ar harmonijām, idejām, domām, cenšos darbus rakstīt tā, lai būtu arī kāds pipariņš.

Kompozīcijas laukā mana mīlestība pieder bērnu un jauniešu kolektīviem, tāpēc Māra Sirmā piedāvājums rakstīt korim "Latvija" bija liels pagodinājums. Jo pārsvarā rakstu savam korim Via Stella, kurā jau paaudzes nomainījušās - tā ir pārbaudīta vērtība."

Liene Batņa arī atzīmē: "Kompozīcija man ir kā spēle - to neuztveru kā lielu darbu vai notikumu, tas ir process. Ar šo jaundarbu ir tā, ka man viss tekstuālais pamats sākās no tautas mūzikas, un galvenā pamatdoma ir par to, kā latvietis dzīvo savā zemē, kā vecmāmiņa abrā mīcīja un cepa maizi, kā pukst cilvēka sirds, kā pļavā zied ziedi un dzīve turpinās. Centos izstāstīt to, kāda ir mūsu Latvija."