22. janvāra vakarā gaidāms patiesi aizraujošs muzikāls notikums: no plkst. 19:00 ar etnomūzikas koncerta "Baltijas skaņas" Eiroradio tiešraidi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sabiedrisko mediju klasiskās mūzikas raidstacijas Tallinā, Rīgā un Viļņā ieskandinās trīs Baltijas kaimiņvalstu simtgadi.

Baltijas etnomūzikas vakaru plkst. 19:00 uzsāks igauņu dziedātāja, vijolniece un komponiste Mārja Nūta (Maarja Nuut), plkst. 20:20 klausītājus iepriecinās lietuviešu rokgrupa Skylė, bet plkst. 19:40 - Latvijas iznāciens! Latvijas Radio I studijā muzicēs un dziedās etnomūzikas apvienība "Brāļi un māsas", atskaņojot kompozīcijas no sava debijas albuma "Divējādi" (2016). Latviešu tautas un pasaules mūzika te skan valdzinoši mūsdienīgā interpretācijā, iezīmējot konceptuālu stāstu par sievietes mūžu no dzimšanas brīža līdz pēdējam elpas vilcienam.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties, zvanot pa tālruni 67206647 (darbdienās), vai pa e-pastu lr3koncerts@latvijasradio.lv (vietu skaits ierobežots). Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 22. janvārī no plkst. 19:00 līdz 19:30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ieeja koncertā – bez maksas.

Par šo koncertu "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta grupas dalībniece, vijolniece un etnomuzikoloģe Kristīne Kārkle-Kalniņa.

Kas īsti ir atšķirīgais, kas raksturo šo grupu un pašu Kristīni? Kas "Māsas un brāļus" atšķir, piemēram, no "Raxtu Raxtiem"? "Manuprāt, šajā apvienībā cenšamies uz folkmūziku paskatīties ārpus rāmjiem - vairāk eksperimentēt, vairāk atļauties, nesekot lielajai masai. Sākt pašiem ar sevi - pārbaudīt sevi, mēģināt izzināt slēptākās fantāzijas un vēlmes, ko neesam varējuši realizēt citos projektos.

Pamatā, protams, ir folkmūzika, bet turpat līdzās - eksperiments un ļaušanās muzicēšanai. Jo mūziku jau nevaram ielikt rāmī, tā nāk no sirds, no sajūtām. Protams, folkmūzikas kontekstā ir ļoti svarīgi, lai nemainās pašas mūzikas būtība, stāsts un vēstījums.

Lai nav tā, ka folkmūzikai paliek tikai minimāla vieta."

Koncertā Latvijas Radio I studijā skanēs liela daļa no programmas, kas iekļauta grupas debijas albumā "Divējādi"  (2016). "Šajā gadījumā tas ir mans sievietes stāsts, ko stāstu. Dziesmas kaut kādā ziņā atspoguļo mani ne tikai pēc teksta; te ir arī manis pašas personīgais skatījums, jo daudzas dziesmas nākušas līdzi kopš bērnības līdz pat šai dienai, esmu to izdzīvojusi un saaugusi ar tām. (..) "Iļģi", Ilga Reizniece, "Skandinieki", "Senleja", "Grodi", Andris Kapusts un vēl citi - viņu dziesmas noteikti saistās ar manu bērnību. Un dziesmas, ko izvēlos es, atnāk pie manis gluži intuitīvi. Bagāža gadu gaitā uzkrāta gana liela."

Līdzās māsām un brāļiem grupā muzicē Artis Orubs; tieši viņš veidojis aranžijas debijas albumā "Divējādi" iekļautajām dziesmām. "Esam viņam ļāvušies, sadarbojamies vairākus gadus," stāsta Kristīne. "Pirmoreiz tikāmies pie Raimonda Tigula. Gatavojot šo projektu, ar Arti daudz runājām - stāstīju viņam sajūtas, par ko ir konkrētā dziesma. Cilvēks no malas ne vienmēr var izprast dziļāko domu, taču katrā dainā ir dziļāks kods. Rezultātā Artim viss brīnišķīgi izdevies."

Ansambļa nosaukums nebūt nav nejaušība: gan Kristīne un Edgars, gan Ilze un Andris ir brālis un māsa, kuri kopā muzicē kopš agras bērnības. Ir skaidrs, ka vislabākā sajūta mūziķiem rodas, uzstājoties publikas priekšā. "Jā gan, un vēl jo vairāk, zinot, ka esam brāļi un māsas - tā pa īstam.

Saspēle, kas notiek brāļu un māsu starpā, ir unikāla, to neviens nevar atkārtot, un ir īpaši brīži, kad varam spēlēt kā ģimenes lokā.

Saskarsme un muzicēšana notiek caur nemanāmiem žestiem un kodiem, ko zinām tikai mēs paši. Zinām viens otra vājās vietas, un tādos brīžos ir labi apzināties, ka brālis vai māsa tevi atbalstīs."

Kā tad īsti radies apvienības nosaukums? "Sākumā radās mūzika. Artis gan cēla priekšā ļoti daudz nosaukumu, pat neiedomājamākos. Taču ar laiku domājām - kāpēc vēl jāizdomā kas sevišķs un jauns?"

Vaicāta, kā latviešu folkloru klausās ārzemnieks, Kristīne uzsver: "Ļoti labi!

Dažreiz pat šķiet, ka ārzemēs vairāk novērtē mūsu folkmūziku, melodiju un izpildīšanas manieri, jo latviešu publika to uztver kā pašu par sevi saprotamu. Ja labi izstāsti stāstu, cilvēks, kurš nerunā tavā valodā, gluži intuitīvi saprot, par ko ir stāsts.

Ja viņu tas ieinteresējis, nāk klāt un vēlas noskaidrot dziļāk. Šajā ziņā tas ir akmens latviešu dārziņā. Bet tā ir ar daudz ko - esam pieraduši pie lietām, kas līdzās, bet, kas ir dziļāk, ne vienmēr papētām."

Vai 22. janvāra programmā arī būs kas tāds, kas piesaistīs ārzemnieku uzmanību?

"Dziesma "Sajāj bramaņi" īstenībā ir lietuviešu sutartīne, kuru dziedu latviski, bet dažus pantiņus arī lietuviski. Mums liels gods, ka esam izvēlēti pārstāvēt Latviju šajā koncertā. Centīsimies parādīt mūsu folkloras bagātību!"

Māsu un brāļu kompāniju šajā koncertā papildinās Gatis Gorkuša, Kristaps Lubovs un Mārtiņš Miļevskis. "Viņi ir cilvēki no Arta draugu un mūziķu loka - puiši ātri iekļāvās mūsu kompānijā," atklāj Kristīne, kura nāk no ģimenes, kur folkmūzika bijusi aktuāla jau no bērna kājas. "Iespējams, tā ir sūtība. Bet mana dzīve ir gana dažāda un krāsaina; esmu laimīga, ka nav jādarbojas tikai folkmūzikā - piemēram, tūlīt būs sadarbība ar Valtu Pūci viņa projektā "Sūnu ciema zēni". Ir vēl citas iespējas. Galu galā, man ir ģimene, bērni. Bet folklora - jā, tas ir mans aicinājums, hobijs, te ir mani draugi, dombiedri."