"Esmu dažādu noskaņu cilvēks, un arī man gadās dziļi pārdomu brīži, kad vislabāk veldzēties Latgales lauku mājās, kurp pats bieži uzturos un gribu tur atgriezties labprāt. Tāpēc jūtos Jāņa Ivanova mūzikai piederīgs, labi to jūtu," intervijā Edgaram Raginskim atzīst diriģents (un kontrabasists) Jānis Stafeckis.

Tieši Jāņa talantīgajās rokās šonedēļ - Jāņa Ivanova 110. dzimšanas dienas koncerta rīkošana un vadīšana Latgales vēstniecībā "Gors" 9. oktobra pēcpusdienā. "Klasikā" šo notikumu baudīsim tiešraidē.

Simfoniskās mūzikas koncerta programmā līdzās mūsu vecmeistara daiļradei - Sestajai simfonijai un Čellkoncertam - skanēs arī viņa audzēkņa Jura Karlsona mūzika. Un te nu zīmīga nianse. Jānis Stafeckis JVLMA orķestra krāsu mākslu jeb instrumentāciju šobrīd apgūst tieši pie Jura Karlsona. "Jūtu pēctecību lielajam meistaram," viņš neslēpj.

"Par šī koncerta dalībniekiem stāstāms īpašs stāsts - pirmkārt jau tie ir cilvēki, kuri dzīvo un strādā Rēzeknē, Latgales pusē - skolotāji un studenti no Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, kur vadu orķestra muzicēšanas praksi, arī mūziķi no Rēzeknes pūtēju orķestra, skolotāji no Kārsavas, Baltinavas, Ludzas. Bijušie Rēzeknes mūzikas vidusskolas studenti," un lielu paldies viņš saka saviem labajiem draugiem un kolēģiem no Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga - Agnesei Kanniņai-Liepiņai, Kārlim Klotiņam, Pēterim Trasunam. "Savu raibo ansambli mēģinu veidot pats, bet, pateicoties viņiem, veidojas vienota un kopēja pavadiņa. Koncertmeistariem - grupu līderiem - ir liela nozīme. Viņi palīdz veidot kopēju sarunu, jo svarīgi jau sadzirdēt ne tikai sevi, bet arī citus - blakus esošos."

Jānis no sirds lepojas ar savu novadnieku uzņēmību: "Gora klātbūtne pilsētu pārvērtusi līdz nepazīšanai, tostarp arī mani, kas dzimis un audzis 30 kilometru attālumā no tās. Piecus gadus mācījos vidusskolā. Atgriežoties dzimtajā pusē, nespēju vien nopriecāties par latgaliešu drosmi un uzņēmību kontekstā ar mūsdienu situāciju: tā vietā, lai celtu fabrikas un sporta objektus, viņi pirmo ņem un uzceļ koncertzāli, kur baudīt augstas klases mākslu!"

Jautāts par savām attiecībām ar Jāni Ivanovu, Jānis Stafeckis atzīst: "Spriežot pēc tā, ko sajūtu viņa mūzikā, viņa mīlestība uz dzimto novadu, mājām lieliski izpaužas caur sentimentālu minoru. Tautasdziesma, zīmīgu harmoniju virtenes, nedaudz skumjā Latgales ainava - man tā ir ļoti tuva, personīgi to labi saprotu.

Esmu dažādu noskaņu cilvēks, arī man gadās dziļi pārdomu brīži, kad vislabāk veldzēties Latgales lauku mājās, kurp pats bieži uzturos un gribu tur atgriezties labprāt. Jūtos viņa mūzikai piederīgs, labi to jūtu.

Kāpēc programmai izvēlējos tieši Sesto? Te nu tiešām bija dažādi apsvērumi. Pirmkārt, tā ir simfoniskā poēma - šī simfonija kaut kādā ziņā šķiet svētkiem visatbilstošākā, jo svinēt ar ceturtās daļas fanfarām - nu, tas ir ļoti atbilstoši jubilejas kontekstā. Ne visa Ivanova mūzika viegli padodas pat augstas klases profesionāļiem - arī manam mīļajam kamerorķestrim tas ir liels izaicinājums - cīnīties ar Ivanova nošu artikulācijām, alterācijas maiņām - tas ir ciets rieksts, bet - cepuri nost! - visi manējie ar lielu atbildību piegājuši savu partitūru studēšanai."

Ja vēl par mūziķu izvēli, tad jaukus vārdus Jānis velta arī Guntai Ābelei: "Viņa ir viena no izsmalcinātākajām jaunās paaudzes čellistēm ar fantastisku toni, milzīgu pašatdevi, dziļu emocionalitāti un milzīgu entuziasmu. Viņas interpretācijā Čellkoncerts būs lielisks."

Un vēl par Jura Karlsona skaņdarbu - "Vakara lūgšanu".  "Opuss ir ļoti personīgs viņa dzīvē, kā pateicība par Dieva dāvanām, ko Viņš piešķir."