28. augustā “LNSO Vasarnīcā" skanēs 20. gadsimta franču komponista Frānsisa Pulenka liriskā un psiholoģiski dziļā monoopera "Cilvēka balss", kurai režiju veido Andrejs Žagars.

Tās centrā - sieviete, kas saraustītās tālruņsarunās mēģina sadiegt faktiski izirušās attiecības ar savu mīļoto. Pulenka opuss patlaban pasaulē ir ārkārtīgi populārs, un LNSO tā atskaņošanai aicinājis izcilu franču soprānu Karenu Vūru (Vourc’h, 1976), ar kuru tiekamies "Neatliekamajā sarunā". Kārenai ir samtaina, daudzkrāsaina balss, turklāt liela pieredze Pulenka operas atskaņošanā. Bet līdzās dziedāšanai viņas otrā lielā aizraušanās ir fizika...

"Mana varone ir tieši tāda, kādu to savā tekstā aprakstījis Kokto," stāsta Karena. "Viņa ir jauna sieviete, kura ir ļoti, ļioti iemīlējusies. Tacū viņa siemīļotais nolēmis precēties ar citu. Sieviete gan to ir zinājusi jau kopš paša sākuma, taču tikai pirms dažām dienām ir to īsti sapratusi. Tāpēc pārdzīvojums ir gluži jauns, svaigs. Šķiršanās ir sāpīga jebkurā vecumā - lai kurā vecumā beigtos mīlestība, vienmēr tās ir lielas sāpes. Arī man tas bija milzu pārdzīvojums, kad 14 gadu vecumā sapratu: mans mīļotais draugs ir mani pametis...

Protams, gados vecākai sievietei tas ir vēl jo sāpīgāk, visi viņu žēlo, jo domā - diezin vai šī sieviete sastaps vēl kādu savā dzīvē. Taču... Mīlestība var ierasties jebkurā laikā. Pie manas vecmāmiņas tā atnāca, kad viņai bija astoņdesmit, un tā bija īsta, liela mīlestība!

Tāpēc es ticu mīlestībai un arī spējai tikt pāri šķiršanās zaudējumam."

Dziedātāja arī atklāj, kas ir grūtākais uzdevums, interpretējot Pulenka operu: "Vienu brīdi te ir gandrīz vai jārunā, otru - te ir skaistas liriskas epizodes, tāpēc jāsagatavo balss liriskajiem brīžiem - jābūt gatavam, lai paņemtu augsto si."

Viņa neslēpj sajūsmu par sadarbību ar mūsu lielisko orķestri un mūziķiem kopumā: "Latvija ir dziedātāju valsts - cik daudz brīniškīgu dziedātāju nāk no jūsu mazās valsts!

Viņa ir arī gandarīta par sadarbību ar režisoru Andreju Žagaru: "Režisoram šeit ir svarīga loma - ne jau tikai scenogrāfijas vai vides veidošanā. Man jāsaprot, kādas ir vīrieša atbildes, kāda ir mana reakcija. Andrejs sacīja - viņš tiešām grib, lai tā būtu autentiska vide, 50. gadi, kad Pulenks šo darbu rakstīja. Un man tas patīk!"

Interesanti, ka līdzās mūzikai otra nopietnā aizraušanās ir fizika - dziedātājai ir doktora grāds kvantu fizikā! "Dziedāšanai pievērsos nejauši - sākumā nolēmu tikai pamēģināt, domāju - ja tas man nederēs, atgriezīšos pie fizikas. Bet dziedāt ir tik brīniškīgi!

Fizika mani interesējusi jau kopš piecu gadu vecuma, kad tiku pie sava pirmā teleskopa... Jo fizika - tas ir Visums! Mani vienmēr interesējis jautājums, no kurienes mēs nākam, uz kurieni ejam un kāpēc esam šeit. Tagad šos jautājumus risinu uz skatuves.

Fizika arī ir kaislība, taču nepametu to tāpēc, ka tā nepatika - sapratu: ja palikšu pie fizikas, abas jomas nevarēšu apvienot.

Un tā nebūt nav sagadīšanās, ka man patīk dziedāt mūsdienu mūziku - tur ir matemātiskie aspekti, kurus nevaru atrast klasicisma operās," atklāj dziedātāja, taču ik pa laikam dzied arī romantiķu solodziesmas: "Mīlu dziesmas, dzeju, solokoncertus. Man patīk vārdi, kurus varu izteikt mūzikā."