Viņš tiek dēvēts par operas dievu un dēmonu. Iekarojis pasaules opermūzikas virsotnes, viņš arvien no jauna turpina žilbināt publiku, paspējot arī audzēt vīnogas Spānijā un iegriezties Latvijā, lai apburtu, pārsteigtu un savaldzinātu... 14. novembrī Latvijas Nacionālajā operā notiks Latvijā iemīļotā un starptautiski pazīstamā basbaritona Egila Siliņa solokoncerts, kas tiešraidē būs klausāms arī "Klasikā".

Vaicāts, cik bieža prakse Egila starptautiski veiksmīgajā karjerā ir solokoncerti, dziedātājs atklāj: "Tādi tīri solokoncerti, kuros uzstājos viens pats kopā ar orķestri, notikuši tikai Latvijā. Šī, šķiet, būs ceturtā reize. Pirmā bija 1989. gadā, kad uzvarēju Belvederas konkursā, bet iepriekšējais koncerts bija pirms četriem gadiem."

Kur slēpjas solokoncertu galvenā grūtība? "Soloprogrammu kopā ar orķestri visbiežāk veido ārijas. Kā zināms, vienas operas ietvaros ārija parasti ir konkrētās lomas kulminācija... Ja programmā iekļautas 10 ārijas, tad tās ir desmit kulminācijas! Tas prasa ļoti daudz enerģijas. Otra lieta - apjoms. Un vēl tas, ka mūzika, ko dziedu, ir dažāda: te rindojas itāļu, franču, vācu un krievu mūzika, tā ka pats grūtākais ir pārslēgšanās, jo atelpai dots vien īss brīdis," solokoncertu pieredzē dalās dziedātājs.

Viņš neslēpj, ka pārslēgties palīdz tas, ka lielākoties visas lomas, kuru ārijas iekļautas arī šīs reizes solokoncertā, Egils dziedājis arī pilnmetrāžas iestudējumos. 14. novembrī viņa izpildījumā skanēs Vinčenco Bellīni, Modesta Musorgska, Gaetāno Doniceti, Antona Rubinšteina, Umberto Džordano, Aleksandra Borodina, Žaka Ofenbaha, Žorža Bizē, Franča Šūberta un Riharda Vāgnera mūzika. Bet duetā no Džuzepes Verdi "Traviatas" uz skatuves kopā ar Egilu Siliņu kāps arī Evija Martinsone.

Pēdējos gadus Egils Siliņš tiek ierindots tieši Riharda Vāgnera operu labāko interpretu zvaigznājā. "Patiešām, pēdējā laikā Vāgneru dziedu ļoti daudz, taču tas nenozīmē, ka mazinājusies interese par citu komponistu mūziku.

Bet tā jau tas ir: atliek vienu reizi labi nodziedāt Vāgnera operu, un turpmāk tevi aicinās to darīt vienmēr...

Jo Vāgnera dziedātāju patiešām pasaulē nav nemaz tik daudz: augstākajā līgā esam pieci basbaritoni, un tā arī kursējam pa pasauli..."

Lomas Vāgnera operās viņš dziedājis Bastīlijas operā Parīzē, Cīrihes operā, Londonas Koventgārdenā, Madrides Teatro Real, Tokijas operā, Vācu operā Berlīnē un citviet. Starp citu, Votāna lomas tvērums "Nībelunga gredzena" daļās "Valkīra" un "Zīgfrīds" Latvijas Nacionālajā operā viņam nesa Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā 2012./2013. gada sezonas labākajam solistam.

Šo sezonu Egils sāka ar Amfortasa lomu Riharda Vāgnera operā "Parsifāls" Tokijas Jaunajā nacionālajā teātrī, kā arī Oresta lomu Riharda Štrausa operā "Elektra" Pekinas Skatuves mākslu centrā un Šanhajas Lielajā teātrī.

Sarunā dziedātājs dalās iespaidos par piedzīvoto Tokijā, iestudējot "Parsifālu". Galvenajās lomās bijuši dziedātāji no Eiropas, kas uzstājušies arī Baireitas festivālā, savukārt iestudējuma režisors bijis leģendārais Harijs Kupfers, ar kuru Egils savulaik strādājis pie Modesta Musorgska operas "Boriss Godunovs" iestudējuma Vīnes Valsts operā. "Režisoram ir jau 79 gadi, taču enerģijas viņam netrūkst: arī "Parsifāla” iestudēšanas laikā viņš no Tokijas braukāja šurpu turpu uz Eiropu un atpakaļ. Kupfers teicami pārzina mūziku, tāpēc ar viņu kopā strādāt ir labi, kaut bieži režisors kļūst neiecietīgs, ja kāds neizdara to, ko viņš vēlas." 

Pēc Japānas publikas atzinīgi vērtētās "Parsifāla" izrādes Egils Siliņš ticies arī ar Japānas kroņprinci: "Pats princis visu mūžu spēlē altu un aktīvi muzicē, tāpēc ar cilvēku, kam ir laba mūzikas izpratne, saprasties viegli."

Tāpat intervijā "Klasikai" Egils Siliņš atklāj, ka šosezon viņu gaida veseli četri Riharda Vāgnera operu iestudējumi: "Janvārī Lepcigā dziedāšu "Valkīru", tai sekos "Klīstošais holandietis" Diseldorfā, tad ar "Valkīru" atkal došos uz Tokiju un arī Seulu, un mans Vāgnera maratons noslēgsies ar visu 'Nībelunga ciklu" Budapeštā...” 

Vai dziedātāja teiktais nozīmē, ka Vāgnera mūzikai aizvien vairāk pievēršas tieši Austrumeiropas valstis? "Japānā Vāgners ir ierasta lieta, taču Ķīnai tas viss ir diezgan jauns: biju pirmais, kurš dziedāja Holandieti, Loengrīnu, arī Orestu Štrausa "Elektrā” – šajā ziņā viņiem esmu īsts pionieris,” smej dziedātājs.

Neskatoties uz piesātināto izrāžu grafiku ārvalstīs, Egila Siliņa vārds iepriecinoši bieži lasāms arī Latvijas koncertafišās:

"Ļoti priecājos, ka vēl joprojām un jo sevišķi pēdējā laikā tieku bieži aicināts uz Latviju. Decembrī skanēs darbs, ko jau sen vēlējos dziedāt Latvijā – Feliksa Mendelszona-Bartoldi oratorija "Elija", ko daudzkārt esmu dziedājis Vācijā.”

Egila solokoncertā 14. novembrī pie diriģenta pults stāsies Andris Poga. Egils stāsta, ka iepriekšējo reizi ar Andri sadarbojušies Tokijā, atskaņojot Dmitrija Šostakoviča 13. simfoniju. Dziedātājs ir gandarīts, ka šo lielisko darbu 13. martā varēs novērtēt arī klausītāji Rīgā.

Visbeidzot, saruna ar Egilu taču nevarētu notikt bez apvaicāšanās par viņa vīna dārziem Spānijā!

"Šis bija labs gads. Spānijas vīndaru lielākā problēma ir brīdis, kad jānovāc raža: tad nedrīkst būt lietus. Šogad prognozes ir ļoti labas – manu vīna dārzu process ir profesionāļu rokās, un uz to paļaujos. Taču to, vai jaunais vīns patiesi būs labs, varēsim novērtēt tikai pēc sešiem mēnešiem. Ar vīnu jau ir tāpat kā ar pavārmākslu vai mūziku: tas ir ļoti radošs process..."