5. augusta karstajā pēcpusdienā Rīgas Doma dārzā tika svinīgi atvērta žurnālistes Unas Griškevičas un fotogrāfu Kaspara Gardas un Mārtiņa Otto kopsadarbībā veidotā grāmata "Pastaigas pa neparasto Rīgu", kuru klajā laidusi izdevniecība "Zvaigzne ABC”.

Vai zinājāt, ka Rīgā atrodas Ziemeļeiropā skaistākais kinoteātris, un vai esat dzirdējuši par it kā Rīgas Domā noslēpto templiešu zeltu, Operas namā mītošo spoku un “Vosa gaiteni” Kongresu namā? Un vai varat iedomāties, kurš latviešu dzejnieks savas vēstules reizēm parakstīja kā Pārdaugavas pilskungs? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem atradīsiet šajā grāmatā par Rīgu.

Grāmata ir loģisks turpinājums pērngad notiekošajiem kultūras procesiem, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Proti, Una bijusi portāla "Rīga 2014” redaktore un itin visi apraksti par dažādām mūsu galvaspilsētas vietām, kas bija saistītas ar “Rīga 2014” plašo kultūras programmu, sākotnēji tapuši tieši portālam. Viņa neslēpj – tie tikuši aktīvi lasīti un čakli apspriesti. "Jāatzīstas gan, ka ideja par šo aprakstu apkopošanu grāmatā nepieder man: tā bija mana kolēģe Tatjana Ličkovska, kura ieteicās - kālab gan to visu neizdot drukātā versijā,” kolēģes ideju slavē Una.

Tā nu viss sācies un secīgi turpinājies. Grāmatas izdevēji Unu Griškeviču nebeidz slavēt par milzu atsaucību materiāla sagatavošanā.

"Bet kā gan citādi,” smejas Una. "Būdama žurnāliste, esmu pieradusi visu darīt iespējami ātri, jo atlikšana ne pie kā laba nenoved. Turklāt man tik ļoti gribējās sagaidīt rezultātu... Lai gan tam, ka grāmata patiešām iznāks, noticēju vien tad, kad ieraudzīju pirmās izdrukas…”

Una ir ļoti gandarīta par paveikto un sarunā dalās iespaidos par interesantākajiem brīžiem un atklājumiem ekskursiju laikā: ekskluzīvākās atklāsmes sagādājusi Pēterbaznīca, Lielā ģilde un Latvijas Nacionālā opera. "Pabiju vietās, kur "mirstīgos” cilvēkus neielaiž," ne bez lepnuma teic autore.

"Tomēr ļoti žēl, ka Rīgas Domu tā arī neredzam tādā veidolā, kāds tas reiz bijis. Varam tikai minēt, kā tur izskatījās pirms 200 gadiem, kad šodien baltās velves greznoja krāšņi gleznojumi.”

Vēl sarunā par reiz Pēterbaznīcā uzieto un sadedzināto (!) paša Dīrera gleznu, mistisko LNO rekvizītu - rakstāmpulti, kas pazūd tieši tad, kad tā nepieciešama izrādei, klostera restorānu, kas reiz atradies Lielās ģildes pagrabstāvā un daudzām citām aizraujošām lietām.