Lai vāktu Latvijas vietvārdus, tiek uzsākta akcija "Vietvārdu talka".

Vietvārdiem veltītās datubāzes svinīgā atklāšana notiks 23. februārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā, bet par akciju "Klasikai" tuvāk vēsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

50.-60. gados Latvijā figurēja uzskats, ka folkloru vairs vākt nevajag, jo visu jau ir savācis Krišjānis Barons un viņa līdzgaitnieki, un tagad varam tikai to visu apkopot un pētīt. Vai līdzīgi nav arī ar Latvijas vietvārdiem? "Viss atkarīgs no mēroga, no cik augsta skatpunkta raugāmies," prāto Baiba. "Ja skatāmies Latvijas karti, redzam, ka tajā jau ļoti daudz kas atzīmēts - vietas, upes, ezeri; Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveidojusi vārdu datubāzi.

Bet "Vietvārdu talku" nu ir tā reize, kad kopā ar Latviešu valodas institūtu vēlamies ienirt dziļāk, paskatīties sīkāk, līdzīgi kā uzlūkojot rokdarbus - papētīt, kā veidojies musturs.

Lai arī kartē jau daudz kas atzīmēts, vēl palikuši gan akmeņi, gan strautiņi, gan pakalniņi, ko tautā zina, sauc un saprot, bet tie nav aprakstīti. Institūts, veidojot tautas vietvārdu bāzi, aicina ikvienu palūkoties apkārt, paskatīties, vai tā vieta, kur viņš atrodas, ir jau pieteikami zināma un aprakstīta. No kurienes radies nosaukums? Tāda ir iniciatīvas ideja."

Baiba Moļņika arī uzsver, ka šī akcija jauki saslēdzas ar Starptautisko dzimtās valodas dienu, ko visa pasaule atzīmē 21. februārī. "Akciju atklāsim 23. februārī, un galvenais grūdiens būs tieši datubāzes atvēršana. Tajā katrs varēs ievadīt sava atraduma īsu aprakstu, un, kas pas galvenais - mēģināt šo vietu aprakstīt, lokalizēt, ņemot talkā visāda veida fotografēšanas un koordinātu noteikšanas iespējas. Tātad - pēc iespējas precīzāk sniegt datus, lai novadpētnieki varētu veikt savus pētījumus, skatot cauri gan gadsimtus, gan to, kā mainījušās valodas."