Sestdien, 14. janvārī, Kaņepes Kultūras centrā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izskanēs pirmais no jaunā četru koncertu cikla "Mūzika pusnaktī".

Neformālā atmosfērā Rietumeiropas šedevrus, kā arī latviešu kamermūziku atskaņos divi mūsu vadošie stīgu kvarteti: Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta mūziķi  Kristiana Šīrante (1. vijole), Agnese Kanniņa-Liepiņa (2. vijole), Artūrs Gailis (alts) un Kārlis Klotiņš (čells) koncertu sēriju atklās ar Franča Šūberta 14. kvartetu (skaņdarbs nosaukumu "Nāve un meitene” ieguvis kompozīcijā ietvertās dziesmas dēļ), bet Spīķeru kvartets (Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Ineta Abakuka un Ēriks Kiršfelds) 11. februārī "naktsmūzikas" cienītājiem piedāvās Jāzepa Vītola, Helmera Pavasara un Pētera Vaska opusus.

Bet jau šobrīd "Neatliekamajā sarunā" Maruta Rubeze izvaicā Kaņepes Kultūras centra pārstāvi Aneti Jansoni, vijolnieci Martu Spārniņu un čellistu Kārli Klotiņu.

"Šo koncertu sēriju sākām ar domu parādīt mūsu klausītājiem ko jaunu un neierastu," stāsta Anete Jansone. "Līdz šim pie mums vairāk skanējis džezs - tas ir virziens, kurā ejam visvairāk, taču, manuprāt, šobrīd koncertu piedāvājums Latvijā ir tik ļoti liels, ka jāatrod veids, kā piesaistīt publikas uzmanību, un kāpēc gan to nedarīt, koncertu sarīkojot nedaudz vēlāk kā ierasts, un nosēdinot klausītāju uz grīdas, burtiski starp mūziķiem?"

Anete neslēpj: ikviena ideja KKC tiek rūpīgi apsvērta. "Prāta vētru mums vienmēr ir diezgan daudz, un šī cikla ideja radās vienai no kolēģēm, kura šādu pusnakts koncertu bija apmeklējusi Budapeštā, iegūstot neatkārtojamu pieredzi. Tur, protams, formāts nedaudz lielāks - koncerti tiek rīkoti lielā telpā, ar orķestri, taču iedomājāmies - kāpēc gan šādu ideju neatvest uz Latviju?"

Arī mūziķi ir ļoti iepriecināti par šādu iniciatīvu. "Mūsu kvartetam tā šķita lieliska ideja - pirmkārt jau, tāpēc, ka Rīgā ir maz vietu, kur spēlēt kamermūziku, kas šobrīd vairāk aizgājusi uz lielu zāļu pusi. Taču kamermuzicēšanā būtiskākais ir tiešais kontakts ar cilvēku! Tā ka Kaņepes Kultūras centra ideja beidzot to arī panāks - ka cilvēks būs kopā ar mums "spiestā veidā", fiziski tuvu," prāto Marta Spārniņa.

Arī Kārlim Klotiņam ideja šķiet tīkama: "Arī mūsu kvartetam šī doma ļoti iepatikās, jo tas būs kas ļoti līdzīgs mājas muzicēšanai. Kaņepes Kultūras centrā jau tā jebkurš sajūtas kā mājās, tikko ienākot. Arī zālītē, kas reiz bijusi Mediņskolas mācību telpa, ir piemērota akustika, un tas, ka cilvēki būs riņķī un apkārt, mūzikas uztverei tikai palīdzēs."

"Mūsu doma ir - neko īpaši nesarežģīt," uzsver Anete Jansone.

"Tas būs ļoti vienkārši - klausītājs ienāks telpā, gaismas koncentrācija būs uz mūziķiem, pārējā telpa - tumsā.

Atnāc, atrodi sev vietu, izbaudi. Ļoti vienkārši. Brīdinām gan, ka pirms koncerta būs jānovelk apavi, kas arī ir neierasts aspekts.

Tas - tīri praktisku iemeslu dēļ, jo ārā ir sniegs, apavi - slapji, un, ja visi sēdēsim uz grīdas, ērtāk būs bez apaviem. Par spilveniem parūpēsimies mēs. Man jau tagad ir sajūta, ka zāle būs pilna. Ties gan, pēc koncerta sākuma iekšā neviens netiks, tāpēc aicinām visus nākt laicīgi - izvēlēties kādu dzērienu, pasēdēt, parunāties, un pēc aicinājuma doties baudīt mūziku."

Lūk, ko lasām Kaņepes Kultūras centra facebook.com kontā...

Jauns gads nāk ar jauniem koncertiem.

Četru mēnešu garumā mēs jūs priecēsim ar koncertu ciklu "Mūzika pusnaktī", kurā tiks izpildīti gan ārzemju, gan latviešu klasiskās mūzikas šedevri Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta un Spīķeru kvarteta izpildījumā.

Cikls veidots, lai piesaistītu lielāku uzmanību klasiskās mūzikas burvībai, prezentējot to brīvākā atmosfērā, bez "skatuve" / "zāle" nodalījuma. Tāpēc droši nāc ciemos ar savu spilventiņu, uz kura apsēsties!

Pirmajā no koncertiem dzirdēsim Franča Šūberta 14. stīgu kvartetu Der Tod und das Mädchen Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta izpildījumā. Neilgi pirms stīgu kvarteta komponēšanas Šūberts bija atskārtis, ka viņa veselība ir neatgriezeniski iedragāta, un bezcerīgās domas, par ko liecina pieejamās sarakstes, lika šaubīties kā par paša ideāliem, tā arī par draudzības un skaistuma sasniedzamības iespēju savā dzīvē. Nāves un jaunas meitenes simboliskās attiecības vācu-austriešu kultūrā sastopamas jau vairākus gadsimtus iepriekš, taču Šūberta skaņdarbs ir kā dialogs ar nāvi, pavedināšana un mešanās dejā ar lielu mūzikā atrodamo simbolismu devu un alūzijām ar kristīgās liturģijas mītu elementiem.