Amerikāņu trompetists un Česnijs Henrijs "Čets" Beikers ir dzimis Oklahomā 1929. gadā 23. decembrī. Viņa tēvs bija profesionāls ģitārists, māte - laba pianiste. Kā pieklājas šādas muzikālas ģimenes atvasei, mazais Česnijs dziedāja baznīcas korī un vēlāk tēvs viņam mācīja spēlēt pūšaminstrumentus - vispirms trombonu, kas mazajam puikam bija par lielu, tādēļ tas tika nomainīts ar trompeti.

Skolu puisis pameta, lai iestātos armijā, nepabeigta palika arī mūzikas skola. Galu galā Čets izvēlējās džeza klubus un profesionāla mūziķa dzīvi. 50. gadi bija pirmais radošais lidojums jaunā mūziķa dzīvē, kur starp viņa džeza saspēles partneriem bija Stens Gecs, Čārlijs Pārkers, Gerijs Maligens u. c. džeza grandi. Diemžēl mūzikai blakus visu laiku bija arī atkarība no heroīna, kas gan krietni bojāja mūziķa dzīvi, gan galu galā kļuva par viņa pāragrās nāves iemeslu. Lai nopirktu kārtējo devu, reizēm tika ieķīlāta trompete. Narkotiku dēļ Čets ik pa laikam nokļuva cietumā, kā arī iekūlās nepatikšanās ar narkotiku piegādātājiem, kas pamanījās viņu piekaut un izsist  priekšējos zobus, kādēļ mūziķim uz ilgāku laiku nācās atteikties no trompetes spēles.

Šajā laikā viņš pievērsās flīgelhorna spēlei, attīstot pats savu īpašu spēles stilu, kas bija tuvs Amerikas Rietumkrasta blūzam. 70. gadu otrajā pusē atgriežoties pie trompetes, Čets Beikers atkal pievēršas džezam un koncertē pārsvarā Eiropā, uz Ameriku atbraucot vien retumis, lai nospēlētu pa koncertam. Laiku no 1978. gada līdz pat mūziķa nāvei 1988. gadā mūzikas pētnieki sauc par ražīgāko Četa Beikera daiļradē. Šajā laikā top daudzi viņa slavenākie ieskaņojumi, kas  Beikera dzīves laikā gan ir zināmi vien šauram viņa cienītāju lokam.