6. maijā 100. gadskārta aprit tenoram Miķelim Fišeram, kura veikums Latvijas Nacionālās operas vēsturē ierakstīts jo spilgti.

Skaitļos tie ir 36 gadi uz Baltā nama skatuves, ap pussimta lomu un vadošā dramatiskā tenora tituls ilgus gadus. Latvijas Radio fonotēkas arhīvi dāsni apliecina arī viņa aktīvu darbošanos kamermūzikas jomā un Latvijas komponistu darbu, tostarp tautasdziesmu, atskaņošanu.

Raidījumu ciklā "Mūsu leģendas" par dziedoņa dzīves gaitām un radošo veikumu visupirms stāsta maestro Aleksandrs Viļumanis. Viņš vēsta par sava tēva atmiņām, kas saistītas ar Miķeli Fišeru un arī to, kā baritons pārtapis izcilā tenorā: "Līdz 1948. gadam Miķelis Fišers Liepājas operā dziedāja visu baritona repertuāru, līdz viņu angažēja Latvijas Nacionālā opera. Gadu viņš paklusēja, un tad izvērtās spožā tenorā. Viņš bija vienreizējs Kavaradosi...

Miķelim Fišeram bija skaista, izlīdzināta balss, skaidra dikcija. Kad mūsu Opera viesojās Sanktpēterburgā, publika burtiski lauzās uz mūsu izrādēm!

Otra lieta - latviešu opera. Viņš bija nepārspējams Kangars... Interesants krievu operu repertuārā. Bez šaubām - arī "Pīterā Greimsā" - tā bija spoža izrāde... Ja nebūtu slēgtas robežas, viņš būtu pasaules līmeņa zvaigzne." Ar labu vārdu maestro Viļumanis atceras arī Miķeļa Fišera cilvēciskās īpašības - humoru, draudzību, kā arī dziļo muzikalitāti. 

Savs atmiņu stāsts par jubilāru arī dziedātājai Regīnai Frinbergai. Viņa atceras, kā slaveno tenoru sastapusi pirmoreiz un atminas arī, kāda saprašanās viņus saistījusi vēlāk: "Kā kolēģis Miķelis bija ļoti sirsnīgs, atsaucīgs, omulīgs. Viņš vienmēr gribēja patikt! Ja pret viņu izturējies draudzīgi, ar mīlestību, to pašu varēji sagaidīt pretī. Neredzēju un nedzirdēju, ka viņam jelkad būtu bijuši kādi konflikti ar režisoru vai diriģentu. Nekad! Vienkārši runājot - viņš nebija lecīgs. Un arī zvaigžņu slimība viņam nepiemita."

Ieklausāmies arī diriģenta Riharda Glāzupa, dziedātājas Laimas Andersones-Silāres un jubilāram tuvā kolēģa un drauga, baritona Pētera Grāveļa stāstījumā 1985. gada pārraidē, kas veltīta Miķeļa Fišera 70. dzimšanas dienas atcerei. No šīs pašas pārraides ieklausāmies arī komponista Valtera Kaminska teiktajā: viņš, starp citu, Miķelim Fišeram bijis ne tikai tuvs draugs, bet arī makšķerēšanas biedrs Baltezera ūdeņos...

Visbeidzot, ar tēvu saistītajās bērnības atmiņās dalās mākslinieks Miķelis Fišers. "Tēvs patiešām bija kaislīgs zvejnieks ne tikai Baltezera ūdeņos, bet arī katru vasaru jautrā draugu kompānijā brauca vēžot, mani ņemot līdzi - tie ir vieni no spilgtākajiem brīžiem manās atmiņās!

Tēvs bija ļoti labs meistars - rokas viņam bija īstajā vietā. Ceru, ka šo talantu no viņa kaut mazliet esmu mantojis arī es...

Viņš taču pats meistaroja laivas! Manā acu priekšā no saplākšņa tapa kanoe laiva, kas bija ātrākā airu laiva visā Baltezerā! Apbrīnojami viegla, slīdēja kā bulta. Bet vēžošanai tēvs bija izveidojis īpaši patentētu murdu sistēmu - tie bija ātri saliekami. Tēvs tos bija izgatavojis vismaz simt... Lomi ar tiem bija lieliski! Vēl arī zušus žāvēja - tas tiešām bija vesels pasākums... Daļu dzīves tēvs pavadīja Operā, bet kontakts ar dabu kā jau latviešu cilvēkam viņam bija ļoti svarīgs."

Vēl Miķelis Fišers juniors ar smaidu stāsta gan par baisajām atmiņām, kas saistītas ar melnajiem kraukļiem operā "Zelta zirgs", klavieru spēlēšanu gariem zobiem, kaimiņu televizoru, "Vella kalpiem", koka zobeniem un koka groziņu pīšanu...

"Kad dzirdu tēva balsi ierakstā - tā ir vienreizēja, silta sajūta... Nu, nevaru uz to paraudzīties tikai no muzikālā aspekta!"