Pārdesmit minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra uz Ķengaraga pusi dzīvo Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 1947 gada (!) – Maiga Grīnberga, kurai rit jau 93. mūža gads.

Viņa ir pirmā Ieviņa Blaumaņa lugā "Skroderdienas Silmačos", kad to pagājušā gadsimta 50. gadu vidū par spīti varas aizliegumam iestudēja un teātra repertuārā iekļāva režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis. Maiga Grīnberga uz "Skroderdienu" skatuves atradusies nepārtraukti, vairākos simtos izrāžu, līdz pat 2009. gadam, kad vieglprātīga riteņbraucēja izraisīts dramatisks satiksmes negadījums piesaistīja viņu ratiņkrēslam.

Ieviņa Blaumaņa "Skroderdienās", Mīcīte Lāča "Zītaru dzimtā", Skolas direktore Harija Gulbja "Aijā, žūžū, bērns kā lācis", Mildiņa Paula Putniņa lugā "Ar būdu uz baznīcu", Jukuma jaunkundze Vulfa lugā "Sensācija" – tās ir tikai dažas no augumā nelielās Maigas Grīnbergas daudzajām lomām, kur dominējošais ir rātnu un nerātnu meitēnu atveidojums, puišeļu lomas un jaunkundzes.

Starp citu, Ieviņu Maiga Grīnberga spēlējusi līdz pat 40 gadu vecumam(!), kad mājās viņu gaidījusi jau pašas meitiņa – Ieviņa.

Varētu jautāt – kāpēc aktrise ar tik spožu talantu uz pusaudžu lomu tēlošanu nonāca nevis tam daudz piemērotākā Jaunatnes teātrī, bet gan Nacionālajā? Atbildi uzzināsit līdz ar raidījuma varones stāstījumu par savu aizraušanos ar teātri, slepus no tēva – slavena treka riteņbraucēja un sporta biedrības dibinātāja Jāņa Grīnberga ziņas, nākamajā stundā pārceļoties uz laiku, kad pa Rīgas ielām tautastērpā staigāja Anna Brigadere un citi gara milži, kad savus pirmos soļus aktiermākslā spēra Pēteris Pētersons un Lidija Freimane, un kad skatītāju pielūgsmes objekts uz Nacionālā teātra skatuves bija teātra Lielā dāma – ekspresīvā raksturlomu tēlotāja Ludmila Špīlberga, kurai nupat, 8. septembrī, apritēja 130. gadskārtas atcere. Maigai Grīnbergai Špīlbergas mūža pēdējos gados bija lemts kļūt par šīs lielās personības tuvu līdzgaitnieci...