Raidījumā "Mūsu leģendas" atceramies trompetistu, aranžētāju, komponistu un bigbendu līderi Gunāru Rozenbergu (1947-2009).

"Es pat liktu vienādības zīmi - Gunārs bija gan aranžētājs, gan mūziķis un komponists. Jo to, ko viņš spēlēja, uzreiz varēja ielikt arī notīs; tas uzreiz bija gatavs skaņdarbs," atceras Māris Briežkalns.

"Turklāt visi uzreiz atpazina Gunāra rakstīto partitūru," - tā Raimonds Pauls.

Bet klavieru skaņotājs Valdis Eglītis stāsta: "Rozītis bija mans klients, katru gadu gāju pie viņa uz māju skaņot klavieres."

"Izcilais džezmenis Gunārs Rozenbergs bija simbols veselam laikmetam latviešu džeza mūzikā – vienā personā bija apvienojušies neticami apdāvināts trompetists, komponists, diriģents un aranžētājs, kas spēja orķestrēt skaņdarbu, uzreiz izrakstot katra instrumenta partiju, nevis partitūru kopumā, turklāt – pie televizora sēžot," atceras muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

Ilggadējs Latvijas Radio bigbenda mūziķis, tostarp šī kolektīva vadītājs, izcils trompetists, nepārspējams aranžētājs, ražīgs komponists. Diemžēl bez Komponistu Savienības svētības un statistikas, kādēļ grūti, šobrīd pat neiespējami pārskatāms ir Gunāra Rozenberga atstātais tik daudzpusīgais muzikālais mantojums.

"Ko tur veltīgi pļāpāt, labāk uzspēlēt," – tā vienā no savu pēdējo gadu intervijām izmetis meistars, kuru godinām ar krietnu devu atmiņstāstu.

Pirms tiekamies ar raidījuma viesiem, lai ar mums no mākoņa maliņas sasveicinās pats galvenais personāžs fragmentā no raidījuma "Gamma" (1978).

Trompete un flīgelhorns – šie abi instrumenti, apgūti galvenokārt pašmācības ceļā tikai pusaudža gados, Gunāra Rozenberga rokās nebūt nebija pirmie: muzikālās gaitas sāktas iepazīstot arī vijoli, klavieres, jau nopietnākā līmenī sitaminstrumentus – gan Emīla Dārziņa, gan Jāzepa Mediņa mūzikas skolās, konservatorijas diplomu gan iegūstot krietni vēlāk.

Uzklausām tompetistu, Latvijas Radio muzikālo kolektīvu veterānu un to repertuāra nošu pārzini Zigurdu Lindi.

Pa Gunāra Rozenberga jaunības takām ejam kopā ar Valdi Eglīti – šobrīd labi pazīstamu amata meistaru klavieru restaurētāju un skaņotāju, bet savulaik – un tostarp arī leģendārā karavīru ansambļa "Zvaigznīte" gados – kontrabasistu - sastāvā, kas guva panākumus ne vien pašu mājās, bet 1967. gadā arī Tallinas džeza festivālā, kad uz tā skatuves iznāca formās tērptais četrinieks: Uldis Stabulnieks pie klavierēm, Gunārs Rozenbergs ar trompeti, Valdis Eglītis ar kontrabasu un Dzintars Beķeris pie bungām. Kopā ar Valdi Eglīti jau pārceļamies arī tuvāk šodienai, pieskaroties tēmai, par kuru turpmāk izteiksies ne viens vien raidījuma viesis, proti – Gunāra Rozenberga apbrīnojamajai aranžētāja prasmei.

Par Gunāru Rozenbergu atmiņās kavējas šeit pat Radio namā sastaptais maestro Raimonds Pauls.

Radio nama gaiteņos uz mirkli apstādinu arī steidzīgo pianistu, komponistu un arīdzan pieredzes bagāto instrumentālo krāsu meistaru Uldi Marhilēviču, Gunāram Rozenbergam veltītam improvizētam vārdam.

Kopš savas zaļās jaunības dažādos džeza sastāvos kopā ar Gunāru Rozenbergu muzicējis bungu vīrs un šobrīd atjaunotā Latvijas Radio bigbenda direktors Māris Briežkalns, kā vienu no augstākajām virsotnēm atminot uzstāšanos Londonā Ronija Skota džeza klubā.

Veram vēl vienas Latvijas Radio nama iekštelpu durvis, lai tiktos ar bērnu ansambļa "Dzeguzīte" ilggadējo vadītāju Dailu Martinsoni.

Par Gunāru Rozenbergu runājam arī ar viņa vadībā spēlējušajiem mūziķiem - trompetistu Gintu Stepanovu un saksofonistu Zinti Žvartu.

Telefonzvanam atsaucas arī Kaspars Putniņš - ne vien pasaulē pieprasīts kordiriģents, bet arī dziedātājs ar interesantu pagātni, kurā vieta Gunāram Rozenbergam.

Noslēguma daļā dodamies uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur savu pieredzi jaunajai paaudzei nodod docenti - pianists un Gunāra Rozenberga līdzgaitnieks mūzikā Madars Kalniņš un klarnetists, saksofonists, džeza mūzikas katedras vadītājs un Latvijas džeza vēstures tapinātājs Indriķis Veitners.

2017. gadā apritēja zīmīga gadskārta – pirms 50 gadiem karavīru ansambļa "Zvaigznīte: džeza kvartets izcīnīja diplomu Tallinas džeza festivālā, kur lielu iespaidu atstāja gan Ulda Stabulnieka sacerējumi, gan Gunāra Rozenberga trompetes spēle un  improvizācijas. Taču par pirmo instrumentu Gunāram kļuva vijole, kas tika apgūta Rīgas 6. vidusskolā, tad sitamie instrumenti dārziņskolā un mediņskolā, bet trompetes spēle apgūta pašmācības ceļā...