Šajā reizē aicinām visus parūpēties par ērtiem apaviem, jo dosimies uz leģendām apvītu vietu – uz gleznainiem un ar mīlestību koptiem un atjaunotiem četrdesmit trim hektāriem –  Turaidas muzejrezervātu.

Lai gan šajā statusā muzejs darbojas salīdzinoši neilgu laika sprīdi – Latvijas simtgadē tas svinēs savu trīsdesmito jubileju –, paveikts jau šobrīd ir neiedomājami daudz. Ceļamaizes vietā noderēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša teiktais par Turaidas muzejrezervāta lomu un vietu Latvijas kultūrainā.

Klausoties Ojāra Spārīša teiktajā,  esam šķērsojuši Gauju, mērojuši ceļu kalnā un nokļuvuši Turaidas muzejrezervātā, kur mūs jau gaida muzeja direktore Anna Jurkāne. Viņa ar Turaidas bagātībām, ar materiālu rūpīgu apzināšanu, izpēti, apmeklētāju izglītošanu un muzeja nākotnes vīzijas iedzīvināšanu diendienā saistīta jau vairāk nekā četras desmitgades.

Šo gadu laikā Anna ar savu komandu ir padarījusi neiedomājami daudz. Katra ēka sevī slēpj kādu ekspozīciju, notiek nemitīgi izpētes un atjaunošanas darbi. Par to tūdaļ varēsim pārliecināties arī mēs, jo, spītējot vēja brāzmām, kopā ar pētniecības un ekspozīcijas nodaļas vadītāju Jolantu Dukaļsku dodamies nelielā ekskursijā.

Līdzās kalēja smēdei sastopam arī Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāju Andu Skuju. Viņa mūs pavada līdz Dainu kalnam. Bet vispirms – tēlnieka Induļa Rankas sacītais 1991. gadā...

Protams, nepilnas stundas laikā iespējams izstaigāt vien nelielu Turaidas muzejrezervāta daļu, bet jau drīz – Muzeju nakts, pēc tam – Vasaras saulgrieži. Ceram, ka raidījuma gaitā esat guvuši vismaz nelielu priekšstatu par Turaidas muzejrezervātu. Plašāku informāciju bez grūtībām atradīsiet muzeja mājas lapā, kura tiek uzturēta ar tādu pat rūpību kā muzeja plašā teritorija.