"Viss ir cilvēka paša ziņā – gan spēks, gan vājums,” saka aktrise Tamāra Soboļeva. Jā gan, šīsnedēļas raidījumā "Mana mūzika" 80. jubilejā sveicam visu laiku labāko Brālīti!

"Visi domā, ka savā aktrises mūžā esmu nospēlējusi tikai Brālīti... Tā viendabība reizēm nebija izturama,” teic aktrise, un ne velti: savā aktrises mūžā viņa nospēlējusi daudz spilgtu lomu, turklāt visu dzīvi bijusi "šausmīgi" apzinīga un ļoti aktīva. Skolas gados orķestrī spēlējusi vijoli, taču dzirde itin kā neesot bijusi tik smalka, lai kļūtu vijolniece.

1956. gadā Tamāra stājās Konservatorijas Teātra fakultātē, taču palika ārpus liktenīgā saraksta. Iestājās kordiriģentos Jelgavas mūzikas skolā, bet drīz saņēma ziņu, ka ir ieskaitīta Teātra fakultātes vakara nodaļā. Veselu gadu dienu mācījās Jelgavā, bet vakaros braukāja uz Rīgu. Vasarā nokārtoja eksāmenu un iekļuva otrajā kursā. Diplomdarbā spēlēja Ieviņu "Skroderdienās silmačos", pēc eksāmena saņemot norīkojumu uz Jaunatnes teātri.

"Domāju, ka dvēseli izraudāšu, kā man tur nepatika,” atceras Tamāra.

Viņas pazīstamākā loma patiesi ir Brālītis izrādēs "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" un "Karlsons lido atkal". Brālītis kopā ar Karlsonu nodzīvoja garu skatuves mūžu - astoņpadsmit gadus.

Kad 1992.gadā tika likvidēts Jaunatnes teātris, aktrisei Tamārai Soboļevai bija smags pārdomu laiks. Gandrīz divas ziemas un vasaras viņa jutās kā no laivas izmesta un nevajadzīga. Tad arī aktrise pārtapa par pastnieci abonēšanas centrā "Diena".

Taču 1999. gadā viņu skatuves darbā uzaicināja Jaunā Rīgas teātra režisors Viesturs Kairišs izrādē "Čūska".

Vēl daži fakti par Tamāru? Te būs.

Viņai nav goda nosaukumu, bet medaļu par teicamu darbu piespraudusi Intas Tiroles sunītim...

Teātrī viņu sauc par Tamiņu, un pēc pases viņa ir Tamāra Kristiņa.

Viņa neko nekrāj un pasaka cieti: "Man nepatīk ņuņņāties!" Savukārt Vera Baļuna par viņu esot teikusi: "Mazais, tu tāda bāla meitenīte birztaliņas malā...”