Kas ir leļļu teātris? Vai tā auditorija ir tikai bērni? Kā šobrīd Latvijā attīstās teātra un leļļu mākslas tehnikas nozare, kā top lelles un kur mācās viņu sabiedrotie - aktieri? Jā gan, šoreiz "Jāzepā" - viss par un ap leļļu teātri!

Visupirms veram Latvijas Leļļu teātra durvis un izvaicājam tā māksliniecisko vadītāju, galveno režisoru un Kultūras akadēmijas absolventu Ģirtu Šoli. "Kas ir leļļu teātris? Mana definīcija ir pavisam vienkārša. Leļļu teātris ir teātra forma, kuras pamatā - aktiera jeb dzīva cilvēka  iedarbošanās uz nedzīvu priekšmetu, piešķirot tam cilvēciskas īpašības: vai tas būtu priekšmets (kā objektu teātrī), vai cilvēkveidīga lelle (kā tas savukārt ir leļļu teātrī), vai arī maska, kas arī ir piederīga leļļu teātrim. Leļļu teātris kā pašizteiksmes forma ir viena no senākajām mākslas formām," atklāj Ģirts.

Vaicāts, vai mūsdienās cilvēki maz saprot, cik daudzveidīgs ir leļļu teātris, režisors prāto, ka visupirms jāsaprot, par kādu cilvēku grupu ir runa. "Profesionāļi, kas nodarbojas ar teātri, orientējas, kas ir marionetes, kas - cimda lelles, ar ko atšķiras Padomju Savienībā savulaik tik ļoti populārās spieķu lelles. Šodien, līdzīgi kā citās mākslas formās, vērojama eklektiska attieksme pret žanriem un spēļes paņēmieniem - tie tiek apvienoti, jaukti dažādās kombinācijās, kamēr tīrās formās mūsdienās leļļu teātra izteiksmes formas apskatāmas arvien retāk."

Visbeidzot, kas īsti ir leļļu teātra mērķauditorija? Ģirts Šolis ir pārliecināts - tā ir auditorija, kas spējīga uztvert konkrētā mākslinieka, šajā gadījumā - leļļu mākslinieka, režisora un aktiera, vēstījumu un spēj ar to identificēties. "Jo vēstījuma emocionālā amplitūda ir plašāka un dziļāka, jo tā spēj uzrunāt plašāku auditoriju. Man pašam patīk ģimenei domātās izrādes, kur vairākas nianses vērstas uz pieaugušo auditoriju, bet citas - uz bērnu. Faktiski abas paaudzes šķietami skatās dažādas izrādes...

Pieaugušajiem domātās leļļu teātra izrādes šobrīd populārākās ir rietumvalstīs, taču pie mums savulaik populārs bija gan tāds personāžs kā Hugo Diegs, gan Šveiks.

Ar nākamo gadu mūsu Lelļu teātrī atkal centīsimies uzrunāt pieaugušo skatītāju," sola Ģirts.

"Jāzeps" nespēja valdīt ziņkāri un uzdeva arī Kultūras akadēmijas studentiem jautājumu – ar ko tev asociējas Leļļu teātris? Patrīcija Kolāte devās gaiteņos izzināt, kādas studentu asociācijas. Tās ir visdažādākās.

Jauniešiem šī teātra forma asociējas ar bērniem un bērnību, kostīmiem, lellēm, mūziku, Buratīno, smaidu, roku trenēšanu un maziem krēsliņiem...

Leļļu teātra epicentrā ir duets – aktieris un lelle, kā teicis Latvijas Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris: “Ap aktiera un lelles duetu kā varenu asi griežas izrādes tapšanas process. Tajā sagrupējas – runātais vārds, lelle, telpa, mūzika, gaisma, kura ar katru dienu kļūst izteiksmīgāka, krāsaināka un fantāzijas bagātāka.”

Nozīmīga loma leļļu teātra tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī attīstībā ir leļļu izgatavošanas mākslai. Sandra Sarkane uz sarunu aicināja Latvijas Leļļu teātra leļļu meistari Natāliju Davidoviču, lai noskaidrotu leļļu izgatavošanas mākslas aizkulises.

"Bērnībā man ļoti patika lelles... Sākumā man bija pavisam cita profesija - ilgus gadus strādāju bankā, taču paralēli kolekcionēju lelles," stāsta Natālija.

"Ar laiku pati vēlējos tās izgatavot, tāpēc meklēju privātskolotājus, sāku mācīties... Dabūju praksi Latvijas leļļu teātrī, un nokļuvu pie leģendārās leļļu skulptores Margas Austrumas. Nu jau teātrī man rit vienpadsmitais gads..." Vēl sarunā Natālija atklāj leļļu gatavošanas procesa aizkulsises, bet vaicāta, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam leļļu māksliniekam, pārliecinoši uzsver:

"Pats galvenais - mīlēt lelles!"

Leļļu teātrim Kultūras akadēmijas ikdienā un studiju procesā ir liela nozīme, jo tieši pirms diviem gadiem, 2015. gada vasarā, “Dramatiskā teātra aktiera mākslas” kursā ar specializāciju “Leļļu teātra aktieris” studijas uzsāka 17 jaunieši. Arī Kultūras akadēmijas otrā kursa leļļu teātra aktieri kopā ar meistari izgatavojuši savas pirmās lelles. Elfa Kalniņa satikās ar Māru Uzuliņu un Rūdolfu Apsi, lai uzzinātu, kā tapa viņu pirmais skatuves partneris un kā ir dalīt skatuvi un skatītāju uzmanību ar lelli...

"Sākums bija grūts... Tu jau nepiedzimsti ar domu, ka būsi leļļinieks. Atnāc uz aktieriem, bet tev piedāvā... lelles. Bija vajadzīgs laiks, lai aprastu ar šo domu," atklāj Rūdolfs. "Sākumā gribējās sevi rādīt - ES ar to lelli darbojos, ES tur esmu, visu laiku tikai - es, es, es. Lai visu enerģiju, kuru gribi iekodēt balsī, caur roku aizvadītu līdz lellei - tur vajadzēja visvairāk laika."

Māra prāto - pats sarežģītākais esot teātra spēlēšanas procesā nenomākt lelli. "Pirmās etīdes bija jāveido pat bez lellēm, un tikai ar rokām, ar ķermeņa daļām jāizstāsta stāsts. Sākumā šķita - tas taču nav iespējams," smejas topošā aktrise.

Svarīgi! "Jāzepa" vārda dienas nedēļā Latvijas Kultūras akadēmija gatavojas Informācijas dienai, kas notiks jau šajā sestdienā, 18. martā. Informācijas dienā norisināsies tikšanās ar pasniedzējiem un studentiem, apmeklētājiem būs iespēja uzzināt visu par studiju procesu, iestājpārbaudījumiem un piedalīties radošās aktivitātēs.

Raidījumu veidojusi Linda Pūle, Patrīcija Kolāte, Elfa Kalniņa, Gunda Bergmane, Sandra Sarkane, Viesturs Butāns un Aija Lūse.