Šoreiz Mūzikas akadēmijas raidījumā pievēršamies konkursu tēmai.

Straujiem soļiem tuvojas Jāzepa Vītola 7. Starptautiskais pianistu konkurss, kas Rīgā un Liepājā risināsies no 26. oktobra līdz 3. novembrim. Uzzināsim, ko studenti akadēmijas gaiteņos domā par konkursiem - vai ir piedalījušies un ko, viņuprāt, konkurss dod un atņem.

Studenti no muzikoloģijas, kompozīcijas, orķestra diriģēšanas un pūšaminstrumentu katedras atklāj, ka piedalījušis dažādos konkursos jau bērnu mūzikas skolā, arī akadēmijā, taču par to lietderīgumu domas atšķiras. No vienas puses attieksme ir skeptiska - nešķiet, ka tas būtu labākais veids, kā muzicēt. Taču konkurss var motivēt izdarīt ļoti daudz; tajā pašā laikā ir liels stress pirms kāpšanas uz skatuves un tikpat liela gandarījuma sajūta, ka esi saņēmies. Konkursi dod daudz, bet atņem arī laiku. Viss tiek pakārtots konkursam, un pēcāk ātri jāmēģina saķert visu pārējo. Koru konkursi ļauj just komandas garu, strādāt pie skaņdarbiem, bet jautājums - vai mūzikai vispaŗ būtu jākļūst par sacensībām. Tam visam ir divas puses.

Savukārt par Jāzepa Vītola pianistu konkursa norisi stāsta JVLMA koncertdaļas vadītāja Jana Lāce. "Pats konkursa skaitlis - septiņi - norāda, ka tas kļuvis par nopietnu tradīciju un ir viens no svarīgākajiem konkursiem visas Latvijas mērogā - svarīgs ne tikai pianistiem, bet visai mūzikas sabiedrībai, turklāt ļauj paskatīsies uz citu valstu mūziķiem un arī sevi no malas. Šogad konkurss atšķiras ar ļoti bagātīgu dalībnieku klāstu - 1. kārtā iekļuvuši 47 dalībnieki! Ļoti bagātīga ir valstu pārstāvniecība - līdzās tuvākajām kaimiņvalstīm ir arī Ķīna, Japāna, Norvēģija, Spānija, Turkmenistāna, Zviedrija, Ukraina - nu, ļoti bagātīgs klāsts! Jaunieši spēlēs trijās 3 kārtās; liels prieks, ka žūrijas priekšsēdētājs atkal būs Ronans O'Hora no Lielbriitānijas; viņa palīgi - Juris Kalnciems (Latvija), Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas rektors Ivari Ilja, Jurģis Karnavičs no Lietuvas, Pjērs Frančesko Forlenca no Itālijas, bet komandu izrotās Madina Faizijeva no Uzbekistānas. Jaunums ir tas, ka konkursa atklāšana un pirmās divas kārtas notiks JVLMA, bet trešā kārta un fināls - Liepājas "Lielajā dzintarā" Konkursa atklāšana būs krāšņa, piedalīsies arī JVLMA simfoniskais orķestris, bet solists būs Ronans O'Hora, kuršatskaņos Rietumeiropas klaviermūzikas pērles."

Par motivāciju piedalīties konkursā, par piedāvāto repertuāru un par izjūtām gaidot konkursu runās trīs jaunās pianistes, Jāzepa Vītola 7. starptautiskā pianistu konkursa dalībnieces - Lāsma Neulāne, Katrīna Suroveca, Viktorija Trofimova.

Jautātas, kas liek piedalīties konkursā, meitenes min konkurenci un zināmu nervu lādiņu, arī vēlmi pārbaudit savas spējas, vai tik lielu programmu var "savākt" kopā savā galvā. Labs arguments ir fakts, ka konkurss notiek šeit un nekur nav jābrauc, nav jātērē nauda. Vēl tā ir laba skatuves pieredze, repertuāra papašināšana. Interesanti, kurš izrausies uz otro tūri? Otrā kārta ir stundu gara. Mēnesi pirms konkursa saņemts obligātais skaņdarbs - tas šogad ir Jāņa Zandberga opuss "Lidojošie akvareļi". Meitens arī atklāj savas izjūtas, gaidot konkursu - viena naktī sapņojusi, ka jākāpj uz skatuves un jāspēlē darbs, ko nekad neesot spēlējusi...

Savukārt Jāzepa Vītola mūzikas noslēpumu, izjūtas par savu audzēkņu dalību konkursā un arī žūrijas vērtēšanas kritērijus atklāj pianists Juris Kalnciems, kurš arī būs šī konkursa žūrijas pārstāvis.

"Runājot par grūtībām, nav jau lielas atšķirības, ko spēlēt - viss ir grūti, lai būtu pietiekami labi, interesanti, pārliecinoši. Jāzepa Vītola gadījumā no vienas puses tā ir ļoti skaista, melodiska, harmoniska, profesionāli, dabīgi, meistarīgi un ar sirdssiltumu uzrakstīta muzika, taču grūtība tās atskaņošanā slēpjas tajā, kā atrast pianistiskās lietas, smalkumus, iejusties viņa tēlu pasaulē. Tas jau attiecas arī uz visiem pārējiem komponistem - katrs prasa īpašu iedziļināšanos."

Profesors spriež, ka būs ļoti interesanti klausīties, kā Vītolu atklās visi konkursa dalībnieki.

"Vienmēr jau pastāv nacionālās mūzikas īpatnības - mums šķiet, ka tieši šeit mēs paši to saprotam vislabāk. Bet Vītols taču veidojies, dzīvojis, strādājis ne tikai latviskā vidē - viņš uzsūcis gan krievu labākās tradīcijas, gan Rietumeiropas redzesloku. Viņa mūzikā varam atrast dažādas atsauces uz Rietumeiropas dižgariem - Šūmani, Šopēnu, krievu skolas īpašo sirsnību."

Vaicāts, kāda ir sajūta, kd konkursā piedalās paša studenti, Juris Kalnciems neslēpj: "Sajūtas ir divējādas - no vienas puses es pats viņus esmu rosinājis, stimulējis, aktivizējis. Prieks, ka viņi patiesi piedalās! Bet - zinot augsto pianistisko līmeni, kas raksturīgs šim konkursam, ir bažas - gribas jau, lai viņi spēlē ļoti, ļoti labi. Konkursā šogad no akadēmijas piedalās 10 cilvēki - tas ir nebijis gadījums, ka tik daudz. Bet kopumā Latviju pārstāv 17 dalībnieki."

Un kadām niansēm profesors pievērsīs uzmanību, vērtējot pianistus? "Pirmkārt - jābūt profesionāli precīzai spēlei, skaidri saprotamai, un tad nāk īpašā sapratne par niansēm - kāds ir pianisms, koncepcija, kā var aizraut publiku. Jaukākais, ka žūrijā nav viens cilvēks."

Un kā skan profesora novēlējums konkursa dalībniekiem? "Mīliet mūziku, un turpiniet arī pēc konkursa to darīt - turpiniet strādāt, iestudēt jaunus skaņdarbus, nebaidietiesbūt patiesi mūzikā!"