30. aprīlī jau ceturto gadu pēc kārtas atzīmēsim Starptautisko Džeza dienu, tālab Dāvis Eņģelis uz sarunu aicinājis nīderlandiešu džeza lielmeistaru Joanu Reindersu.

Viņš vada vienu no Nīderlandes vadošajiem bigbendiem – Millenium Jazz Orchestra un ir plaša mēroga profesionālis. Šobrīd Mūzikas akadēmijā viņš strādā ar jaunajiem džezmeņiem. Sarunā - par bigbenda profesionālo specifiku, Reindersa muzikālajām ietekmēm un vēl citiem interesantiem tematiem.

– Kādas prasmes un spējas raksturo lietpratīgu meistaru, kurš pārvalda džeza orķestra drēbi?

– Profesionālam aranžētājam un komponistam jāveido pārliecinoša instrumentācija, tātad jājūtas pārliecinātam, strādājot ar lielu instrumentu sastāvu, jāpārzina instrumentu specifika. Agrāk valdīja prakse, kad instrumentu grupas tika diferencētas, katrai piešķirta sava funkcija. Mūsdienās viss kļuvis interesantāk, instrumentu grupas tiek kombinētas visdažādākos tembrālos salikumos. Katrs aranžētājs vai komponists var veidot savus, individuālus tembrālos risinājumus.

Vēlos uzsvērt, ka darbs ar džeza orķestri nozīmē, ka aranžētāja un komponista darbs savdabīgā veidā saplūst vienuviet. Ja aranžē klasiskās mūzikas skaņdarbu, tavā rīcībā ir nošu materiāls, kas jāpārliek citam sastāvam. Bet, ja Tev ir džeza standarts, tad jārēķinās ar papildus dimensiju – jāizlemj, kādu noskaņu vēlies tam piešķirt. Strādājot pie skaņdarba, cenšos atrast, tieši šo mūziku raksturojošu, specifisku elementu, ar ko strādāt. Tālāk seko visdažādākie jautājumi – kāds būs ievads, kas skanēs fonā, cik solisti nepieciešami, utt. Kur beidzas skaņdarba materiāls, sākas aranžētāja izdoma. Ir svarīgi panākt, lai kompozīcijai piemistu iekšēja vienotība. Man ļoti svarīgi ir arī pārsteigt klausītāju, izdomāt kaut ko tādu, ko neviens negaida. Bet joprojām jāpatur prātā darba vienotība. Iedvesmai klausos daudz klasisko mūziku, lielos komponistus. Daudz klausos Kountu Beiziju, ļoti svarīgs iedvesmas avots man ir Teds Džouns. Lielisks aranžētājs. Ar viņa mūziku es iepazinu džezu. Pie viņa mūzikas vienmēr atgriežos, viņa veidotā skaņa man ir ļoti nozīmīgs kanons.

Uzskatu, ka vispirms jāapgūst tradīcijas, kanoni, tie jāizprot. Kad esi tos izpratis, vari pārkāpt noteikumus, visu atmest un iet savu ceļu.

Kad rakstu orķestrim un mācu jaunos mūziķus, uzskatu un arī tālāk nododu pārliecību, ka svarīgākais izteiksmes līdzeklis ir melodija. Uzreiz pēc tam seko ritms. Tas ļaut melodijai virzīties uz priekšu. Tad seko harmonija – skaņdarba krāsa. Daudziem studentiem ir lieliskas idejas, bet viņi nezina, ko ar tām darīt, kā tās attīstīt.

– Vai Nīderlandē 80. un 90 gados, kad pats sākāt savu karjeru, jums bija nozīmīgi iedvesmas avoti turpat Nīderlandē, vai tomēr visspēcīgāko iespaidu atstāja Amerikas džeza leģendas?

– Amerikāņu ietekme nenoliedzami ir ļoti nozīmīga un stipra. Bet Nīderlandē man bija iespēja studēt pie lieliskiem skolotājiem, kuri man daudz iemācīja. Bija iespēja spēlēt labos orķestros. Tobrīd spēlēju trombonu pie Džerija van Rūena – viņš bija izcils aranžētājs, savā laikā vadīja vienu no Eiropas labākajiem sastāviem – WDR Ķelnes bigbendu. 90. un pēdējos divdesmit gados daudz kas noticis gan Nīderlandē, gan Rīgā. Ļoti audzis līmenis. Varam runāt par jaunu džeza vilni, ko veido jaunie cilvēki.

– Jūs rakstāt mūziku arī militārajiem orķestriem. Vai šajā gadījumā ir kādas profesionālās nianses, kam jāpievērš uzmanība?

– Vienmēr viss atkarīgs no tā, ko konkrētais sastāvs vēlas. Ja runājam par militārajiem orķestriem, bieži vien tā ir noslīde uz komerciālo pusi. Savukārt, kad strādāju ar savu orķestri, varu darīt, ko vien vēlos. To arī man vislabāk patīk darīt.

– Kā dažos vārdos jūs raksturotu satikšanos savās meistarklasēs ar latviešu mūziķiem? Kā rit mācību process?

– Vispirmāmkārtām vēlos viņus iedvesmot, motivēt. Klausos, ko viņi dara un mēģinu kaut ko ieteikt, ko varētu izdarīt vēl labāk. Vakar bija pirmais mēģinājums ar Citty Jazz Orchestra. Vaicāju, ko viņi domā par šo vai to ideju. Kad dzirdu viņus nākamajā mēģinājumā, uzreiz dzirdu, ka viņi cenšas visu izdarīt daudz labāk, augstākā līmenī. Un tā ir tikai otrā mēģinājuma diena. Vēl viens mēģinājums palicis un man ir ļoti laba sajūta par šo koncertu.

---

Informāciju par Džeza dienas pasākumu klāstu var atrast vietnē jazzday.lv - koncerti notiks ļoti plašā ģeogrāfiskajā mērogā: Cēsīs, Liepājā, Ungurmuižā, Jūrmalā, Daugavpilī, Tukumā, Siguldā.

Toties Rīgā durvis vaļā vērs jauns džeza klubs, un uz to aicina saksofonists Deniss Paškevičs.