Pagājušājā nedēļā ar zviedru tautas mūzikas meistarklasēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viesojās folkmūziķis, komponists un aranžētājs Pērs Mobergs.

Pērs ir pasniedzējs Malmes mūzikas akadēmijas Tradicionālās mūzikas nodaļā un viņa pamatinstruments ir saksofons, kas Skandināvijā ir ieguvis nozīmīgu lomu starp citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem. Trešdienas vakarā Pēru varēja sastapt radošajā galerijā "Sukubs", kur kopā ar tradicionālo pūšamo instrumentu pasniedzēju Ievu Nīmani viņš rīkoja folk-džemu. Džemā piedalīties bija aicināts ikviens, taču ne visi uzdrošinājās to darīt, starp muzikantiem sastopama bija arī ģitāriste Ilze Grunte un dziedātāja Zane Šmite. Trīs stundu garumā skanēja gan zviedru, gan latviešu tautas melodijas, folk-džemu noslēdzot ar latviešu šūpuļdziesmu "Aijā Žūžū lāčabērni". Kad folkdžems radošajā galerijā "Sukubs" bija noslēdzies, "Etnovēstis" pārmija dažus vārdus ar Pēru Mobergu.

Pērs stāsta, ka šī ir otrā reize, kad viņš viesojas Rīgā. Pirmo reizi viņš te ir bijis 2010. gadā, kad Rīgā notika Ziemeļvalstu tradicionālās mūzikas konference Nordtrad. Arī ar Ievu Nīmani Pērs esot iepazinies šāda veida konferencēs, kur viņi bieži arī kopā muzicējuši.

Etnovēstis vaicā, vai džems jeb kopā muzicēšana ir ļoti ierasta nodarbošanās, Pērs to apstiprina, sakot, ka folkmūziķi lielākoties nodarbojas ar džemošanu, viņš gan norāda, ka dažādās mūzikas tradīcijās pastāv atšķirības, taču zviedru tautas mūzikā saspēlēšana ir ļoti izteikta. Pastāv tāds kā vadošais repertuārs no dziesmām, kuras zina ikviens muzikants, un kuras tad viņi arī kopā spēlē.

Uz jautājumu, vai Pēram ir interesanti saspēlēt arī ar citu tautu muzikantiem, viņš atbild, ka protams - tādējādi var atrast līdzīgo, kas tautas vieno, kā arī iemācīties jaunas melodijas. Džemot ar latviešiem esot bijis visnotaļ jauki.

"Etnovēstis" lūdz Pēru dalīties ar savu interesi par multikulturālismu pasaules mūzikā. Pērs stāsta, ka, lai gan viņa muzikālie pamati ir zviedru tautas mūzika, viņu vienmēr interesējuši citi stili - viņš daudz spēlējis Balkānu mūziku, Klezmeru mūziku, un pēdējā laikā arī arābu un afgāņu tautas mūziku, jo pašlaik ļoti daudzi šo tautu pārstāvji ir ieceļojuši Zviedrijā. Pērs cenšas sadarboties ar mūziķiem, piemēram, no Sīrijas, no Afganistānas, mācoties viņu mūziku, spēlējot kopā ar viņiem, palīdzot viņiem rast sakarus šajā jaunajā sabiedrībā, cenšoties atrast viņiem vietu uz skatuves un iespēju uzstāties.

Nobeigumā "Etnovēstis" vaicā Pēram, kas ir saksofons tautas mūzikas scēnā. Pērs stāsta, ka šis instruments tautas mūzikā ir pavisam nesen, tikai pēdējos 30 gadus, taču tas kļūst arvien ierastāks. Pērs nav ne pirmais un noteikti ne pēdējais, kurš tautas mūzikā izmanto saksofonu. Viņš piekrīt, ka viņa saksofona skaņa nav tik spalga, kāda tā mēdz būt džezā. Pērs nekad nav spēlējis džezu, viņš mācījies spēlēt saksofonu kopā ar vijolēm, tādējādi viņam bija jāiemācās gan spēlēt klusāk, gan tembrāli saskaņoti ar vijoli, kas zviedru tautas mūzikā ir dominējošais instruments.

---

Šo sestdien, 8. aprīlī, no 18:00 Spīķeru koncertzālē norisināsies 6. postfolkloras festivāla "Gaviles" koncerti. Festivālu kā allaž rīko Rīgas Tehniskās universitātes postfolkloras grupa "Daba san". Kā "Etnovēstīm" stāsta tās vadītāja Vēsma Keire, daži no dalībniekiem pagājušajā nedēļā snieguši festivāla Iegavilēšanas koncertus - grupa "Tautumeitas" uzstājās Botāniskā dārza Palmu mājā, "Daba San" - Krasta Lido, savukārt grupa "Tāri" NicePlace telpā. Tā kā ar grupām "Tautumeitas" un "DabaSan" Etnovēstīs jau esam tikušies vairākkārtīgi, tad sarunā pievēršamies pārējiem festivāla "Gaviles" māksliniekiem - grupām "Tāri", "ImantaDimanta un draugi", "Lepaseree", Leilai Alijevai un citiem.

Pēc koncertiem festivāls no 22:00 turpināsies folkklubā "Ala Pagrabs" ar improvizācijas vakaru postfolkloras grupas "Rikši" vadībā.