„Mana mūzikas valoda neapšaubāmi ir ietekmējusies no tā, ko esmu iemīlējis pagātnes mūzika kultūrā. Rakstu ātri vai nemaz. Man komponēšana ir kā ceļojums,”  tā sacījis Georgs Pelēcis, un iedvesmas avots viņam ir pati mūzika, nevis dzīve ar savām pretrunām un problēmām.

Georga Pelēča mūzikas nedēļas ceturtajā pārradē skan darbs, kuram ierosme smelta pagātnes mūzikas kultūrā un Jozefa Haidna daiļradē, kurš 18.gadsimta 90. gados komponējis duci Londonas simfoniju. Georgs Pelēcis 2000. gadā sacer Trīspadsmito, kas 2001. gada 18. janvārī tiek pirmatskaņota Mazajā ģildē. Spēlē „Rīgas kamermūziķi”, diriģents ir Normunds Šnē.

Venta Zilberta ieraksta skan arī 1980. gadā tapusī Pirmā no Georga Pelēča klaviersvītām un Koncerts vijolei, klavierēm un kamerorķestrim „Tomēr”. Tas tapis 1994. gadā, atsaucoties Gidona Krēmera aicinājumam, un veltīts Gidonam Krēmeram un Vadimam Saharovam. Tas ieskaņots kompaktdiskā, un tā bukletā Krēmers raksta:

”Pelēcis no pirmās līdz pēdējai klasei bija mans klasesbiedrs, ar kuru es bieži sēdēju vienā solā. Vēlāk mēs kopā devāmies uz Maskavu un dzīvojām vienā studentu kopmītnes istabā. Es Maskavas Čaikovska konservatorijā studēju pie Oistraha, viņš - pie Hačaturjana. Mums bija cieša draudzība un mēs neatmetām cerību, ka viņš kādreiz kaut ko man uzrakstīs. Skaņdarbs “Tomēr” mani dziļi uzrunā, jo ir ļoti nesamākslots un godīgs.”

Koncerta pirmatskaņojums notika 1994. gadā Vāgnera zālē, pirmatskaņotāji – Jānis Bulavs, Aldis Liepiņš un Latvijas filharmonijas kamerorķestris, diriģents – Dzintars Josts. 2002. gadā šī koncerta mūzika izmantota horeogrāfa Marka Teilora iestudējumā Dance Alloy uzvedumā ASV, Pitsburgā. Skaņdarba epilogs – horeogrāfes Olgas Žitluhinas dejas izrādē Ad libitum Latvijas Nacionālajā operā.

Šajā raidījumā koncerts „Tomēr”  - 2006. gada ierakstā, kurā spēlē „Kremerata Baltica” un kopā ar Gidonu Krēmeru soliste ir Katja Skanavi.