"Zvaigžņu nakts" sestdienas vakara viešņas - pasaulē pieprasītais izcilais Latvijas soprāns Marina Rebeka un pianiste Laila Holberga. Viņas jaunieskaņojušas Valdemāra Ozoliņa "Šūpļa dziesmu" ar Birzmalietes dzeju.

Latvijas Radio studijā Marina atgriezusies pēc visai krietna laika: "Šķiet, toreiz man bija desmit gadi: dziedāju korī "Rīga" un kaut ko mēs šeit rakstījām. Stāvēju uz podesta un dziedāju. Atceros telpu, bija traks sasprindzinājums - notikums taču bija tik nozīmīgs: visi bijām atnākuši uz Radio! Un cik interesanti - tagad esmu atgriezusies..."

Tikām Laila Holberga atceras: "Pirms 15 gadiem kopā ar salonmūzikas ansambli "Optimisti" rakstījām draiskas mūzikas albumu, bet Operas remonta laikā šeit notika mēģinājumi, tāpēc Radio studijā ir īsta māju sajūta."

Vaicāta, kāda ir Marinas balss, pianiste neslēpj: "Šķiet, Marinas balsij robežas vēl nav nospraustas - viņa vēl augs un augs! Viņas balss ir ļoti daudzveidīga - maiga, bet vienlaikus spēcīga; jebkurā notī jūtams pamatīgs profesionālisms."

Bet kura no māksliniecēm izvēlējusies repertuāru "Zvaigžņu nakts" ieskaņojumam? Izrādās, bijuši divi varianti: Lailai Holbergai sāķotnēji prātā bijusi dziesmiņa "Aiz kalniņa mēnestiņ(i)s". Bet, kad padzirdējusi Marinas izvēli - Valdemāra Ozoliņa "Šūpļa dziesmu", šaubām vairs vietas nav bijis. Tā ir īstā!

"It kā jau šī dziesmiņa izklausās kā šūpuļdziesma, bet nezinu, vai tik viegli varēs pie tās aizmigt - dažviet esam diezgan skaļas," smej Marina Rebeka. Bet kā ar šūpuļdziesmu dziedāšanu viņas mazajai Katrīnai? "Bet protams, ka dziedu, lai gan viņa sevišķi neļauj man to darīt - uzsver, ka tikai viņa vienīgā mājās drīkstot dziedāt," sirsnīgi stāsta dziedātāja.

Nebūs lieki uzsvērt, ka Latvijas Radio studijā mākslinieces sastapušās aizvadītā gada decembrī, kad visi dzīvojām divu svarīgu notikumu gaidās: gatavojāmies gan Maestro Raimonda Paula 80. gadskārtai, kas apritēja 12. janvārī, gan "Klasikas" 20. jubilejai, kas savukārt tika svinēta 6. janvārī.

"Raimonda Paula mūzikai manā dzīvē bijusi milzīga nozīme," uzsver Marina. "Uzaugu ar visām viņa dziesmām. Dievinu tās! Viņš ir mūsu nācijas seja - mūsu lielais Maestro. Viņa dziesmas mums visiem sirdī - jābūt lepniem par tādu cilvēku. Jā, tieši arī kā cilvēku - viņš ir tik īsts. Sirds klātbūtne jūtama visās viņa dziesmās. Tāpēc arī man bija doma - kāpēc lai mēs, visi mākslinieki, kas šeit esam, neienāktu Radio studijā un neierakstītu Maestro dziesmas, kuras viņam pašam vislabāk patīk, protams, ar pašu Maestro pie klavierēm? Tas taču ir mūsu nacionālais mantojums."

"Un interesanti, ka pat pēc krietna laika, tās pārdziedot savādāk, var just, ka tās ir dzīvas," piemetina Laila Holberga.

Un kāds būtu novēlējums "Klasikai"?

"Lai jums arvien būtu klausītāji, kas jūs mīl!" - tā Laila.

"Jūs esat izaudzinājuši veselu plejādi labu klausītāju, un - pats galvenais - izaudzinājuši viņu gaumi! Gaumi un zināšanas. Sarunas par mūziku - tās ir ģeniālas! Paldies, "Klasika", un skani vēl ilgi!" - tā Marina.