"Māksla ir ārkārtīgi nežēlīga. Esmu vairāk nekā 50 gadus mācījusi skolēnus. Viens – rotaļādamies, šā tā, pa roku galam izdara pilnīgi ģeniāli, otrs – strādā vaiga sviedros, pūlas, pūlas, pūlas un nav, un nav. Bieži vien iesākumā viņš nepazīst tādas skarbākas harmonijas, bet viņš saka, ka "Bēthovenam taču tur ir vienkāršas arpēdžijas". Bet Bēthovenam ir kaut kas vēl bez tām arpēdžijām! Tajā Vijolkoncertā viss ir tik vienkārši, un tomēr ir tas ģeniālais klāt, kurš būs tikai un vienīgi Bēthovenam. Vai tas nav brīnums? [Jānis] Līcītis kādreiz teica: "Dievs dod, lai nesavairojas ģēniju par daudz!" Viņš nedod visu vienam. Viņš kaut ko noņem. Vai nu kaut kādu sajūtu, vai uzcītību noņem vai kaut ko noņem, bet kad nu ir viss, tas ir ļoti reti, vai ne? Taču ir daži, kas tik ļoti mīl, bet viņiem nav dots un viņš pat nesaprot, to, ka viņš nevar, viņš nejūt, un es domāju par to nežēlību. Nē, man ir vienkārša, normāla dzīve, bet es nedomāju, ka man būtu kaut kādas superspējas. Tas viss ir šausmīgs darbs. Es domāju, ka mans pluss ir tā lielā emocionalitāte, kas dažiem nepatīk. Plakidis teica, ka viņu vienkārši tas kaitina," tā 2020. gada februārī raidījumā "Benefice" intervijā Sandrai Ņedzveckai atzina komponiste Maija Einfelde, kura togad tika sumināta ar "Lielo mūzikas balvu 2019" par mūža ieguldījumu.

Šodien, 2. janvārī, sirsnīgus sveicienus līdz ar labas veselības un moža gara vēlējumiem Maijai Einfeldei sūtām skaistā un zīmīgā jubilejā,

un darām to ar diviem būtiskiem komponistes opusiem: Kora simfoniju ar Viļa Plūdoņa un garīgajiem tekstiem baudīsim Latvijas Radio kora, "Rīgas kamermūziķu" un diriģenta Sigvarda Kļavas lasījumā, bet "Romantiskās dziesmas" balsij un klavierēm ar Alberta Ločmeļa dzeju – Ievas Paršas un Hertas Hansenas sniegumā.

 

.