Vācu blokflautiste, diriģente un pedagoģe Doroteja Oberlingere ir šā gada Senās mūzikas dienas vēstnese. Tai gatavojoties, viņa stāsta par savu ceļu mūzikā un atklāj, kas viņu saista senajā mūzikā.

„Ja nespēlētu blokflautu, spēlētu čellu. To sāku spēlēt sešu gadu vecumā, tas mani fascinēja, jo čells ir ļoti fizisks instruments, ar plašām dinamikas iespējām un jauku repertuāru. Man patīk tā apjomīgais, bagātīgais skanējums. Jaunībā mana autoritāte bija Franss Brigens, maniem vecākiem bija daudzas viņa ieskaņotās plates, ko katru dienu klausījāmies. Skanēja Hendeļa sonātes un Tēlemanis, ko Brigens ieskaņojis izdevniecībā Teldec. Mani ļoti iedvesmoja tas, KĀ viņš spēlēja blokflautu, un gribēju arī pati tā spēlēt.

Manuprāt, visa senās mūzikas kustība ir liela revolūcija, jo tā mainījusi to, kā mēs domājam par mūzikas interpretāciju.

Mums ir svarīgi uzzināt pēc iespējas vairāk par laiku, kurā šī mūzika tapusi, mēs lasām traktātus un izmantojam vēsturisku dokumentu un vēsturisku instrumentu kopijas, tādējādi pārceļoties citā skaņu pasaulē. Manuprāt, tas ir labs pamats interpretācijām. Klasiskās mūzikas pasaule no tā ir daudz mācījusies, turklāt senajā mūzikā ir arī liels improvizācijas apjoms, tāpēc, viens un tas pats skaņdarbs katru reizi izklausīsies atšķirīgi. Tas arī ir iemesls, kāpēc es joprojām spēlēju seno mūziku.”