Veram vēstures lappusi, ko priekšā pateicis kalendārs, vēstot, ka 1898. gada 18. martā (minēts tiek arī 1892. gads, kā arī dažādi datumi, atkarībā no Vecā un Jaunā stila) Mītavā, tagadējā Jelgavā, dzimis izcilais pianists un pedagogs Aleksandrs Borovskis (Alexander Borovsky), kura mūžs noslēdzās 1968. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš pastāvīgi uzturējās un darbojās kopš 1940.gada.

Materiālus latviešu valodā  varam atrast muzikoloģes Marinas Mihaiļecas sagatavotajā un tīmeklī pieejamajā materiālā

Pārsteidzoša ir bijusi A. Borovska apjomīgā koncertdarbība un plašais repertuārs, sākot ar pianistam īpaši nozīmīgo  J.S. Baha  mūziku, beidzot ar S. Prokofjeva, A. Skrjabina, I. Stravinska, E. Makdauela u. c. komponistu skaņdarbiem. Iespaidīgu un daudzpusīgu Aleksandra Borovska personības un darbības un viņa sadarbības lokā esošajām personālijām sniedz salīdzinoši nesen izveidotā mājaslapa angļu valodā.

Par šo personību, kas bijusi viena no pianisma pasaulē redzamākajām jau kopš studijām Pēterburgas konservatorijā profesores Annas Jesipovas (1851-1914) klasē, absolvējot šo augstskolu ar Zelta medaļu un Antona Rubinšteina (1829-1894) konkursa uzvarētāja lauriem, Maruta Rubeze telefonsarunā sazinās ar Vācijā mītošo pianistu Georgu Kjurdianu. Pārraidē izmantoti tīmeklī publicētie skaņu materiāli: S. Rahmaņinova Elēģija op.3 No. 1 no (1910.gadā spēlēta Welte Mignon pianola); Prelūdija un fūga mibemol minorā no LTK I sējuma (ieraksts Ņujorkā 1955. gadā), kā arī J.S. Baha – F. Lista Fantāzija un fūga solminorā (solo koncertā Parīzē, 1953. g.).