Komponista, dziedātāja, publicista un diriģenta Longīna Apkalana 95. dzimšanas dienas vakarā "Klasikā" klausāmies viņa mūziku.

Ierakstos no Longīna Apkalna autorkoncerta 1990. gada 29. martā Lielajā ģildē skan Četras latviešu tautasdziesmu apdares Latvijas Radio kora un diriģenta Jura Kļaviņa sniegumā, bet Trešo simfoniju "Gaiziņš" atskaņo Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris paša autora vadībā.

***

Longīns Apkalns dzimis 1923. gada 17. decembrī Rīgā, mācītāja ģimenē. Mūziku sācis mācīties Rīgas Tautas konservatorijā, taču studijas pārtraucis 2. pasaules karš, pēc kura Apkalns emigrējis uz Rietumvāciju. Tur viņš turpinājis mūzikas studijas, apgūstot vokālo mākslu un kompozīciju Detmoldas mūzikas augstkolā, kā arī privāti mācoties pie Jāzepa Vītola, kļūdams par profesora pēdējo skolnieku.

No 1950. gada Longīns Apkalns dziedātājis Osnabrikas operā, vēlāk arī Detmoldas operā un Vācijas radiofonos. Līdz pat 1999. gadam dzīvojis Vācijā, kur 30. martā pārtrūcis viņa mūžs.

Longīns Apkalns bijusi visai noslēpumaina personība. Eiropas latviešu komponistu saimē viņš dēvēts par vienu no radikālākajiem skaņražiem.

Savā muzikālajā rokrakstā Apkalns veiksmīgi asimilējis gan modernisma konstruktīvismu un Vācijā tik iecienīto 12 skaņu tehniku - dodekafoniju, gan arī romantisma noskaņas.

Nozīmīga vieta Longīna Apkalna darbībā bijusi arī publicistikai. Viņš bijis grāmatas "Latviešu mūzika" (Lettische Music, Wiesbaden, 1977) autors: tas bija viens no pirmajiem izdevumiem, kas ārpus Latvijas tika izdots par latviešu komponistu mūziku. Viņš bijis viens no Kanādā regulāri izdotā rakstu krājuma "Latvju mūzika" redakcijas kolēģiem, regulāri rakstījis publikācijas gan par latviešu klasiķiem un viņu darbiem, piemēram, par Alfrēdu Kalniņu un viņa operu "Baņuta", gan arī par tādām tēmām kā Rihards Vāgners Latvijā un jauno latviešu mūziku Hanoverā. Longīnam Apkalnam pieder arī apcere "Latviešu tautas dziesmas historiogrāfiju".

Kā mūzikas kritiķis rakstījis gan latviešu, gan cittautu presē un speciālizdevumos.

Vēl viena spilgta joma Longīna Apkalna dzīvē bijusi diriģēšana. Izmantojot vairāku Vācijas radiofonu arhīvus, tieši viņš atradis Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg" muzikālo materiālu un to rekonstruējis. Līdz pat 1982. gadam tika uzskatīts, ka kantātes pilnīgā versija ir zudusi, jo padomju latvijas laikā kantātes atskaņojumi bija aizliegti un ieraksti likvidēti. 1982. gada 8. maijā Stokholmā Garūtas kantāte pirmoreiz izskanēja trimdā, un par to pateicība ir Longīnam Apkalnam.

Apkalna darbu sarakstā ir daudz ciklisku darbu - gan solodziesmas un  kordziesmas, gan arī kamermūzikas darbi dažādiem instrumentiem, stīgu kvarteti, simfoniskas kantātes, 4 simfonijas, koncerts akordeonam, arfai un stīgu orķestrim, kā arī simfonija nelielam orķestrim un elektriskajām ērģelēm.