Daniels Houps (vijole) un Berlīnes Konzerthaus kamerorķestris ar Maksa Rihtera "Four Seasons Recomposed" (pēc Antonio Vivaldi).

No Antonio Vivaldi „Gadalaiku” oriģināla Makss Rihters saglabājis aptuveni ceturto daļu, tai pievienojot savu skatījumu, postmodernu, minimālisma caurvītu mūziku. Ideja šādu darbu veidot Rihteram bijusi jau daudzus gadus, tā īstenojusies 2012. gadā. Kāpēc viņš vēlējies ko tādu radīt?

Makss Rihters: „Jo man bija līdzīgi kā daudziem: kaut kad bērnībā Vivaldi „Gadalaikus” dzirdam pirmoreiz un tūdaļ iemīlam šo darbu. Un tad dzirdam to atkal un atkal, tik daudz un itin visur, ka pārstājam to mīlēt.

Man pārkomponēšana bija veids, kā atgūt šo mīlestību, kā sarunāties ar Vivaldi mūziku un pārdomāt tajā iekodēto.”

Sava darba atskaņojumam M. Rihters uzrunājis vijolnieku Danielu Houpu, kurš saka: „Kad pirmoreiz dzirdēju viņa ideju, biju mazliet pārsteigts, jo šis ir darbs, kuru vijolnieki spēlē visu mūžu. Kad Makss man teica, ka vēlas Vivaldi „Gadalaikus” pārkomponēt, es bezkaunīgi pajautāju: „Bet kas vainas oriģinālam?” Viņš tā brīnišķīgi noslēpumaini pasmaidīja un teica: „Tam nav nekādas vainas, tas ir perfekts. Tomēr es vēlos to jaunatklāt.” Un tas man šķita interesanti, jo patiešām Vivaldi „Gadalaiki” skan visur, to dzirdam pat liftos un telefonos. Šis bija veids, kā darbam piešķirt kaut ko jaunu.”