Viņš ir cilvēks ar lielu dzīves pieredzi, augstu pašapziņu un pašnovērtējumu. Un ļoti skaistu baritona balsi, kas Latvijā nav skanējusi jau ļoti, ļoti sen - varbūt pat kopš deviņdesmitajiem? Tas ir Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Filharmonijas kādreizējais solists Aleksandrs Poļakovs, kurš ilgus gadus pavadījis ārpus Latvijas, dziedot dažādos Vācijas operteātros.

Par dziedātāja skatuves gaitām līdz ar romantisku stāstu par laimīgi novīto ģimenes ligzdu 2007. gadā rakstīja laikraksts "Diena", bet 2013. gada septembrī portālā "Delfi" parādījās Aleksandra Poļakova ironiskā stilā rakstīta Atklātā vēstule operas draugiem, paužot atbalstu LNO direktora Andreja Žagara atbrīvošanai no amata. Un atkal klusums…

Gatavojot 19. aprīļa raidījumu par pianistu Valdi Janci, ar kuru 80. un 90.gados Aleksandru Poļakovu saistīja cieša radošā sadarbība, "Klasika" nolēma dziedātāju uzmeklēt, un par lielu pārsteigumu izrādījās, ka viņš ir Latvijā! Iegriezies uz dažām dienām. Un tā tapa šī saruna, kurā atcerējāmies nodziedātās operlomas, bijušos laikus un cilvēkus ar lielo burtu Aleksandra Poļakova dzīvē, un runājām arī par Aleksandra dzīvi šodien.

Sarunu caurvij Jāzepa Vītola dziesmas "Man prātā stāv vēl klusā nakts" (1987. gada ierakstā klavierpavadījumu atskaņo Inta Villeruša) un "Klausies, spulgacīt", Eskamiljo kuplejas no Bizē operas "Karmena", Jago monologs no Verdi operas "Otello", Oņegina ārija no Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins", Jāņa Ķepīša un Alfrēda Kalniņa dziesmas, kā arī Figaro ārija no Mocarta operas "Figaro kāzas". Šo dziesmu un āriju atskaņojumos piedalījies LNO orķestris Riharda Glāzupa un Aleksandra Viļumaņa vadībā, pianisti Hermanis Brauns, Valdis Jancis un Inta Villeruša.