Vai zini, kas kopīgs Gunara Saliņa dzejolim "Meditācija ar vīnu" un bērniem?

Stāsta dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš 

Gunara Saliņa dzejolis "Meditācija ar vīnu", kā viņš atzinis, tapis 1952. gadā, kad ģimene gaida savu pirmo bērnu. Intervijā Gundegai Repšei 1994. gadā dzejnieks stāsta: "Vai manā dzejā ir mani bērni? Jā, pat jau pirms dzimšanas! Piemēram, "Meditācija ar vīnu" radusies, Lari pasaulē gaidot un tai pašā laikā ģenētikas brīnumu grāmatas kādā koledžas kursā šķirstot, un reizē it kā savu piedzimšanu atceroties. No bērniem vēlāk vēl daudz kas."

Šis ir viens no populārākajiem un skaistākajiem Saliņa 50. gadu dzejoļiem, kas rakstīts vēl samērā tradicionālā pantmērā, tomēr jau uzrāda dzejnieka spilgto talantu un neparasto fantāziju, kas, iedvesmojoties no Rainera Marijas Rilkes dzejas, tiecas pietuvoties cilvēka dzīvības noslēpumiem.

Tas pirmpublicējumu piedzīvojis žurnāla "Ceļa Zīmes" 20. numurā 1954. gadā un vēlāk iekļauts Saliņa pirmajā dzejoļu krājumā "Miglas krogs un citi dzejoļi" (1957). Rutas Spīrsas angļu atdzejojumā tas publicēts 1968. gadā Ekseteras Universitātes izdotajā grāmatiņā, kurā apkopoti Gunara Saliņa un Linarda Tauna dzejoļi.