Vai zini, kāda loma baleta mākslā bija komponistiem Ādolfam Adānam un Pēterim Čaikovskim?

Stāsta horeogrāfs, dejas pedagogs un eksperts Iļja Vlasenko

Svarīgs solis baleta attīstībā bija komponista Ādolfa Adāna uzsāktais process baleta mūzikas simfonizācijā, padarot to par neaizvietojamu izrādes sastāvdaļu, jo agrāk mūzika baleta izrādēs bija salasīta no vairākiem dažādiem skaņdarbiem un kalpoja tikai kā deju uzveduma fons.

Baleta "Žizele" libretā jauno lauku meiteni piemāna mīļotais vīrietis un viņa mirst no bēdām.

Otrā cēliena darbība risinās kapos, kur publikas priekšā parādās visu jauno, apmānīto mirušo meiteņu rēgi jeb vīlas. Viņas visas ir apģērbtas vieglās, baltās kleitās. Tieši no šīs "Žizeles" ainas sākās vesela ēra klasiskā baleta mākslā – "baltais balets".

Šis termins aptver praktiski visas baleta izrādes, kurās skatītāju priekšā parādās baltos tērpos ģērbtas balerīnas, simbolizējot romantiskas skumjas pēc nesasniedzama ideāla.

Līdzās Vīlu ainai Adāna baletā "Žizele" par "baltā baleta" skatu var saukt arī Pētera Čaikovska Gulbju ainu baletā "Gulbju ezers", Raimondas sapņa ainu baletā "Raimonda", Ēnu skatu baletā "Bajadēra", Sniegpārslu valsi baletā "Riekstkodis" un daudzus citus.

Romantiskajā baletā deja sazarojas divās atšķirīgās daļās: klasiskajā dejā un raksturdejā. Vadošie dejotāji un solisti dejo solo dejas, kuras savukārt tiek iedalītas variācijās (vai solo deja), pas de deux (vai dueti), pas de trois un pas de quattre (deja trim un četriem solistiem). Ansambļa dejās piedalās no četriem līdz astoņiem dejotājiem, bet kordebalets deju uzvedumos izpilda iespaidīgus kopskatus. Klasiskajos baletos bieži varam redzēt secībā izpildītus deju numurus, kuri ir ārpus izrādes sižeta līnijas, bet ar vienotu māksliniecisko ieceri un kopējo fināla deju, kuru sauc par kodu. Tādu dejas parādi sauc par divertismentu.

Jāatzīst, ka, neskatoties uz daudzām pozitīvām izmaiņām, ko piedzīvojis klasiskais balets,

romantisma laikmetā publika nāca uz baleta izrādēm tikai tāpēc, lai izbaudītu dejotāju virtuozitāti, jo bieži izrāžu saturs bija mazvērtīgs un paši izrāžu iestudējumi - zemā mākslinieciskā līmenī. Šo tradīciju pārliecinoši pārtrauca Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrāde 1876.gadā.

Izcilais komponists mainīja mūzikas lomu baletā. Pateicoties Čaikovskim, mūzika baletā no vienkārša ritmiska pavadījuma pārvērtās par vadošo dramaturģisko līdzekli: pirmo reizi baleta mūzika kļuva par tikpat nopietnu muzikālo opusu kā opera un simfonijas. Kopš tā laika Čaikovska baleti "Riekstkodis", "Apburtā princese" un "Gulbju ezers" ir populārākās klasiskā baleta izrādes visā pasaulē.