Vai zini, kā sauc pirmo Latvijas ceļotāju, kura vārds ir plaši zināms šodienas Latvijā?

Stāsta ceļojumu dizaineris un grāmatas Better Travel autors Aldis Kušķis

Vai zini, kā sauc pirmo Latvijas ceļotāju, kura vārds ir plaši zināms un populārs šodienas Latvijā? Tas ir Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo. Domājams, ka vārds Kaupo (vārda Jēkabs lībiskā forma) tika iegūts kristoties; ja tā tik tiešām ir, tad viņa pagānu vārds mums ir palicis nezināms. Daži vēsturnieki mēdz Kaupo saukt arī par Kaupu.

Hronikas viņu piemin kā ļoti cienījamu personu, dēvētu par "pirmo starp pirmajiem" (primus ex primorum) un kā ķēniņam līdzīgu (Quasi Rex). Ziņu par ķēniņa Kaupo dzīvi nav daudz un tās pašas ļoti fragmentāras. Bet daži fakti par  viņa ceļojumu 1203.-1204.gadā uz Romu un atpakaļ ir zināmi.

Var dažādi vērtēt Kaupo personību, bet vēsturē viņš nenoliedzami iegājis ar to, ka bija pirmais baltietis, kurš 1203. gada vasarā kopā ar cisterciešu mūku un Daugavgrīvas jaundibinātā klostera abatu Teodoriku, paceļojuši pa Vāczemi, ieradās Romā lai tiktos ar pašu pāvestu Innocentu III – vēsturē vienu no ievērojamākajiem kristīgās baznīcas virsvadītājiem, kura priekšā ceļus lieca visi tā laika pasaules varenākie valdnieki.

Varam vien iztēloties, kādas nāves briesmas draudēja Kaupo un viņa pavadoņiem šajā piedzīvojumā – pēc šodienas Google kartes no Turaidas pils līdz Vatikānam vistaisnākajā kājām ejamajā maršrutā tie būtu vismaz 2315 kilometri.  Briesmām pilns noteikti bija arī sākuma posma jūras ceļojums, kur vismaz vienā virzienā no Rīgas ceļotāji kuģoja uz Dancigas (šodienas Gdaņskas) vai Lībekas ostu.

13.gadsimtā pārgājiens pār Alpu kalniem vien jau bija ko vērts, pat neraugoties uz to, ka tas notika vasarā. Katrā ziņā var piekrist igauņu zinātniekam Prītam Raudkivi, kurš, izvērtējot Kaupo Romas ceļojuma nozīmi, uzsver, ka tas vairākos aspektos ir bezprecedenta notikums, kas savā pārdrošībā aizēno visus krustnešu kuģojumus no Vācijas uz Gotlandi un tālāk uz Livoniju.

Vācbaltiem Kaupo vienmēr bijis “visuzticamākais no līviem”. Var teikt, ka viņš uzskatīts par savas tautas nodevēju un savtīgu pašlabuma meklētāju. Izskanējis arī viedoklis, ka Kaupo īstenībā bijis pragmatiski domājošs politiķis, gan dzimis nepareizajā vietā un laikā, savas tautas neatzīts pravietis un pat pirmais celmlauzis latviešiem Eiropā.

Maršruts Turaida – Roma ar kājām vai ar mašīnu, jebkurā gadījumā lielisks un izzinošs pat vēl šodienas ceļotājiem.