Vai zini, cik raiba ir Latvijas bāku vēsture?

Stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs, vēsturnieks Andris Cekuls    

Latvijas bākas izvietotas piekrastē pie galvenajiem kuģniecības ceļiem Baltijas jūras Kurzemes piekrastē un tālāk Rīgas jūras līcī. Par bāku sauc tādas navigācijas zīmes, kuru gaismas avoti redzami 10 jūras jūdzes tālumā (1 jūras jūdze = 1852 metri). Pašlaik Latvijā atrodas 18 bākas.

Pirmās rakstiskās ziņas par kuģu orientācijai kurinātiem signālugunskuriem uz zemes vai nelieliem postamentiem ar gaismas avotu uz tiem tagadējās Latvijas teritorijā rodamas 11. gadsimtā. Pirmie bāku torņi, kuru virsotnēs dedzināti sveķainas malkas ugunskuri, uzbūvēti 16. gadsimta pirmajā pusē Kolkas ragā un Daugavas grīvā.

Bez arhitektoniskajiem grozījumiem ir saglabājušās senākās, 19. gadsimtā celtās Liepājas, Užavas, Ovišu un Kolkas raga bākas. To vidū jāizceļ Ovišu bāka, kuru uzcēla 1814. gadā un kura pašreiz ir vecākā funkcionējošā bāka Latvijā.

Kā gaismas avotus 19. gadsimtā bākās galvenokārt izmantoja eļļas un petrolejas gaismas lukturus, toties Liepājas bākā un Miķeļbākā uzlika pirmos elektriskās gaismas avotus.

Pirmā pasaules kara laikā visi bāku gaismas aparāti tika bojāti vai pilnīgi iznīcināti. 20. gadsimta 20. un 30. gados Latvijā atjaunoja un rekonstruēja Ainažu, Akmeņraga, Daugavgrīvas, Liepājas, Mērsraga bākas, kā arī Miķeļbāku un Užavas bāku. Tika uzceltas bākas Ķurmragā (1923) un Salacgrīvā (1925). Kā galvenais gaismas avots šajā laikā tika izmantota acetilēngāzes gāzes aparātu radītā gaisma.

Otrā pasaules kara laikā pilnībā sagrāva Miķeļbāku un Daugavgrīvas bāku, kuras pašreizējā izskatā tika atjaunotas 20. gs. 50. – 60. gados. Tad arī uzcēla jaunas bākas metāla torņu veidā, kuri apšūti ar koka dēļiem: tādas ir Bernātu (1962), Sīkragciema (1956), Ģipkas (1953), Engures (1954), Ragaciema (1960), Buļļuciema (1956), Lāču (1954) un Grīntāla (1954) bākas. Visās Latvijas bākās pēc Otrā pasaules kara uzstādīja elektriskās gaismas avotus, un pašreiz tajās izmanto arī saules bateriju radīto gaismu.

Baltijas jūrā pie Kurzemes krasta uz zemūdens postamenta atrodas 1984. gadā uzceltā Irbes bāka, kura iezīmē sēkļus Irbes jūras šaurumā. Unikāla ir Kolkas raga bāka, kuras torni 1884. gadā uzcēla uz speciāli radītas mākslīgas salas.