Eiroradio tiešraidē no Vīnes – Vasaras nakts koncerts Šēnbrunnas pils dārzā! Koncerta piedalās pasaulslavenā latviešu operdīva Elīna Garanča (mecosoprāns), "Vīnes filharmoniķi" un diriģents Janniks Nezē-Segēns.

Programmā:

Žoržs Bizē – "Karmenas svīta" nr. 1 Ernesta Žiro aranžijā un Habanēra no operas "Karmena" 1. cēliena
Lilī Bulanžē – "Pavasara rītā" (1918. gada orķestra versija)
Hektors Berliozs – Uvertīra "Korsārs" op. 21
Šarls Guno – Ārija "Ak, mana lira nemirstīgā" no operas "Safo" 3. cēliena
Moriss Ravels – Otrā svīta no baleta "Dafnīds un Hloja"
Kamils Sensānss – Dalilas ārija "Mana sirds veras tavai balsij" no operas "Samsons un Dalila" 2. cēliena
Moriss Ravels – "Bolero"
Johanns Štrauss II Valsis – "Vīnes asinis" op. 354

Vasaras nakts koncerta Šēnbrunnas pilī tradīcijas aizsākums meklējams 2004. gadā, un pie "Vīnes filharmoniķu" diriģenta pults šajos koncertos stājušās tādas personības kā Zubins Meta, Daniels Bārenboims, Lorins Māzels, Kristofs Ešenbahs, Gustavo Dudamels un citi. Pērn – arī pasaulslavenais latviešu maestro Andris Nelsons.

Lūkojot senākā pagātnē, "Vīnes filharmoniķu" (Vienna Philharmonic) pirmais koncerts Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849) vadībā datēts ar 1842. gada 28. martu, turpmākajos gados lielākos nopelnus repertuāra paplašināšanā un meistarības kaldināšanā attiecinot uz Hansu Rihteru (1843-1916), arī Gustavu Māleru (1860-1911); spilgtas lappuses orķestra vēsturē ierakstījuši Fēlikss Veingartners (1863-1942), Rihards Štrauss (1864-1949) un Arturo Toskanīni (1867-1957), orķestra saglabāšanā sarežģītajā II Pasaules kara periodā nopelni pienākas Vilhelmam Furtvengleram (1886-1954). Pēckara periodā orķestra darbībā lielu ieguldījumu snieguši trīs goda diriģenti – Karls Bēms (1894-1981), Herberts fon Karajans (1908-1989) un Leonards Bernsteins (1918-1990). Mūsu lieliskajam diriģentam Andrim Nelsonam (1978), šobrīd Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus galvenajam diriģentam, bijusi lieliska sadarbība ar "Vīnes filharmoniķiem" gan 2020. gada Jaungada koncertā, un tā turpinājās arī pērngada Zalcburgas festivālā, kopīgi veikta virkne ierakstu – gan atzīmējot L. van Bēthovena 250. gadskārtu 2019. gadā, gan D. Šostakoviča mūzikas cikls, kas novērtēts ar četrām Grammy balvām.

Šēnbrunnas pils un parka vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, 16. gadsimtā tie bijuši Imperatora Maksimiliana II īpašumi, kur varēts ieraudzīt arī eksotiskus augus un putnus, bet, kā vēstī leģenda, nosaukumu  šai vietai piešķīris Imperators Matiass, kurš medību laikā atklājis brīnišķīgu avotu (schoener Brunnen). Pēc Osmaņu impērijas nodarītajiem postījumiem 17. gadsimtā atjaunot bijušo godību tika aicināts Romā meistarību kaldinājušais arhitekts Bernards Fišers fon Erlahs (von Erlach, 1656-1723). Visā greznībā Šēnbrunnas pils uzplaukusi Marijas Terēzes (1717 – 1780) valdīšanas laikā, kad tika izveidots parka ansamblis ar iespaidīgo kolonādi Gloriette, kas 1994/95 gados restaurēta.